Vienotībā ietekmi zaudējis Ēlertes grupējums
Sarmītes Ēlertes domubiedru caurkrišana Vienotības valdes vēlēšanās norāda uz bijušās partijas Jaunais laiks politiķu ietekmes nostiprināšanos varas partijā, liecina valdes vēlēšanu rezultāti un Neatkarīgās aptaujāto ekspertu aplēses.
Vienotības valdē netika ievēlēts tā dēvētās lietussargu grupas līderes S. Ēlertes sabiedrotais, šobrīd Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts ar mīksto mandātu (t.i., kamēr Artis Pabriks ir ministrs) Arvils Ašeradens un Meierovica biedrības dibinātājs Uģis Rotbergs. Pati S. Ēlerte, aizbildinoties ar aizņemtību gaidāmajās cīņās par Rīgas mēra krēslu, uz vietu valdē vispār nekandidēja.
Neatkarīgās aptaujātie eksperti norāda, ka A. Ašeradena neievēlēšana valdē varētu būt saistīta ar politiķa zemo aktivitāšu līmeni. Savukārt S. Ēlertes virzīšana Rīgas mēra amatam varētu būt izdevīga Jaunā laika grupējumam – Solvitai Āboltiņai, Dzintaram Zaķim, Artim Kamparam un citiem jaunlaicēniem.
1. decembrī Vienotības kongresā uz valdi kandidēja, bet netika ievēlēti: A. Ašeradens, U. Rotbergs, Ivars Bandonis, Krišjānis Bušs, Jolanta Eihentāle, Edgars Krūmiņš, Ivars Ķervis, Māris RudausRudovskis, Kārlis Strēlis, Valērijs Viļčinskis, Dzintars Zaķis un Diāna Zaļupe, Hosams Abu Meri. Uz vietu valdē nekandidēja ne tikai S. Ēlerte, bet arī bijušais Pilsoniskās savienības un Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis un Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne.
A. Ašeradens ir S. Ēlertes sens līdzgaitnieks kopš laikraksta Diena dibināšanas pirmsākumiem. Arī abu politiskās darbības biogrāfijas ir stipri līdzīgas. Pirms diviem gadiem, zaudējot amatus laikrakstā Diena, abi nolēma pievērsties politikai. A. Ašeradens iestājās TB/LNNK un Jaunā laika šķeltnieku partijā Pilsoniskā savienība, savukārt S. Ēlerte ar savu lietussargu grupu iekļāvās apvienotajā partiju Sabiedrība citai politikai, Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība Saeimas deputātu kandidātu listē uz šo partijas biedru rēķina. Pirmo neuzticēšanos no partijas biedriem saņēma 2011. gada aprīlī, kad abi izgāzās Pilsoniskās savienības valdes vēlēšanās. Abi neguva tautas uzticību arī pēdējās Saeimas vēlēšanās.
Klanu būšana
Politologs Ivars Ījabs sarunā ar Neatkarīgo pieļāva, ka A. Ašeradena neievēlēšana Vienotības valdē varētu būt saistīta «ar iekšpartejisko klanu padarīšanu». Viņš norādīja, ka «ievēlēšana vai neievēlēšana valdē saistāma ar to, cik aktīvs viņš bijis līdz šim, cik aktīvi aizstāvējis tādu vai citādu pozīciju. Iespējams, ka, vēlot valdi, pret viņu nevienam nekaš īpašs nav bijis, bet nav arī bijis nekas īpašs, lai balsotu par.
Varētu būt bijis jautājums, kāds ir Ašeradena pienesums partijai, un tāpat varētu būt iztirzāts jautājums, vai nav bijis kaitējums. Droši vien Kristovskis un Zaķis ir tie, kuri Vienotībai visdrīzāk ir skādējuši.»
Traģēdija politikā
Runājot par lejupslīdēm politikā, I. Ījabs atminējās kādreizējo Pilsoniskās savienības vadītāju un ārlietu ministru
Ģ. V. Kristovski. «Savulaik Ģirts Valdis bija klusais profesionālais iekšlietu vai aizsardzības ministrs. Kolīdz viņš kļuva par Vienotības līdzpriekšsēdētāju un ārlietu ministru, viņš pamanījās iedzīvoties nenormāli daudzos visādos nedraugos gan medijos, kuri viņu neiemīlēja viņa visādu runu Vašingtonā dēļ, gan politiķos, kuri viņu īsti nepārvāra. Tas ir dīvaini. Viņš politikā nebija pirmo dienu. Un tas viss notika brīdī, kad Ģirts Valdis nonāca amatā, kuru viņš tik ļoti kāroja, un tad pēkšņi kļuva tik ļoti nemīlēts. Šobrīd pēc viņa Vienotībā neviens nealkst. Tagad viņš ir Kārļa Šadurska palīgs Eiroparlamentā un tāds arī būs droši vien līdz nākamajām Eiroparlamenta vēlēšanām.»
Runājot par to, kādēļ S. Ēlerte atturējās kandidēt uz Vienotības valdi, bet premjers Valdis Dombrovskis piekrita, neraugoties uz to, ka viņa noslogotība ir nesalīdzināmi lielāka nekā Rīgas mēra amata kandidātei, I. Ījabs teica: «Grūti teikt, vai viņa baidījās no nepārvēlēšanas. Pieļauju, ka kaut kas tāds arī varētu būt. Sarmītes kolorītais tēls ne visiem ir pieņemams arī Vienotības iekšienē. Rīgas mēra kandidatūrai viņiem gan vajadzēja piemeklēt kādu pirmā līmeņa politiķi, kurš vismaz retorikas līmenī varētu Ušakovam aizbāzt muti. Tādu Vienotībā nemaz nav tik daudz. Viņi izšķīrās par Ēlerti, labi zinot, ka Ēlerte nav pats konsolidējošākais cilvēks Vienotības iekšienē.»
Debilitāte un aptumsums
Bijušais premjera padomnieks, fotogrāfs un sorosologs Mārcis Bendiks norādīja, ka par A. Ašeradena neievēlēšanu valdē viņam nav viedokļa, jo viņš nav lietas kursā par šobrīd notiekošo Vienotībā. Savukārt runājot par S. Ēlertes izredzēm pašvaldību vēlēšanās, M. Bendiks teica: «Šeit vērojama organizācijas Vienotība debilitāte, reizināta ar pašas Ēlertes prāta aptumsumu. Visi komentētāji un humora šovu veidotāji par šādu notikumu gaitu ir tikai pateicīgi. Viņa var iekarot Rīgu tieši ar tādu pašu varbūtību kā Aigars Kalvītis uz vietas aplēkt salto.»
Vaicāts, vai patiesais iemesls nekandidēt uz vietu Vienotības valdē nav S. Ēlertes bailes zaudēt, M. Bendiks norādīja: «Ēlerte ir ne tikai valstī, bet arī savā partijā viens no visnepopulārākajiem cilvēkiem. Viņa pilnīgi izgāzās Saeimas vēlēšanās. Viņa bija pilnīgi nejēdzīga ministre. Staigājoša neveiksme. Tas, ka viņa ar nacionālistiskiem lozungiem tagad mēģina savākt pustraku nacionāļu balsis un dabūt kaut kādas vietas Rīgas domē, tikai norāda uz to, ar ko mums ir darīšana. Tas kopumā neliecina neko labu arī par latviešu tautu. Nav nekādu šaubu, ka Ušakovs, par spīti apvienotajam sarakstam ar Andri Ameriku, vinnēs vēlēšanās.
Avots: nra.lv /Ritums Rozenbergs
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk