• Tweet

Ceturtdien Saeimā tika konceptuāli atbalstīts likumprojekts, kura mērķis ir ierobežot pagrīdes lombardu darbību. Un, lai arī Saeimas Juridiskā komisija iepriekš noraidīja iesniegtos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, šī problēma tomēr ir pelnījusi lielāku sabiedrības un likumdevēju uzmanību – uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP).

Līdz 2011.gadam privātpersonu kreditēšana Latvijā praktiski nekādi netika regulēta un ar to varēja nodarboties faktiski jebkurš, sākot no bankām un beidzot ar autolīzinga kompānijām, lombardiem, viesiem iespējamajiem īsziņu kreditētājiem un pat privātpersonām. Tomēr, pieaugot dažādu pārkāpumu skaitam, tika nolemts ieviest nebanku kreditētāju licencēšanu. Pieņemot, ka labākais veids, kā disciplinēt nebanku kreditētājus, ir likt tiem savā ziņā „iesaldēt” ievērojamu naudas summu, kuru, rīkojoties negodīgi vai pretlikumīgi, viņi var tikpat viegli arī pazaudēt. Tā rezultātā tika sagatavots likums un virkne ar ministru kabineta nosacījumiem, kas noteica, ka licence nebanku kreditētājiem turpmāk maksās 50 000 latus tās pirmajā iegādes reizē un 10 000 latus par tās ikgadējo atjaunošanu.

Ķirsis pastāstīja, ka bez šīs te licences, kas attiecās uz visiem nebanku kreditētājiem, ministru kabinets izstrādāja vēl virkni ar nosacījumiem, kuri bija jāievēro tieši lombardiem. Tā – piemēram, tika ierobežots lombardu darba laiks. Šobrīd tie vairs nedrīkst sniegt savus pakalpojumus naktīs. Tika pastiprinātas arī ķīlu pieņemšanas prasības (lai gadījumā, ja atnestā manta ir zagta, būtu iespējams atrast vainīgo), kā arī noteikta obligāta videonovērošana, speciālas mantu glabāšanas telpas, ķīlu fotografēšana, datu bāžu izveide un citas pastiprinātas prasības. Visu šo prasību mērķis bija padarīt šo biznesu caurskatāmāku, aizsargāt kredītņēmējus un samazināt noziedzības riskus, stāsta EM parlamentārais sekretārs.

Tomēr ieviešot licencēšanu dzīvē, izveidojās īpatnēja situācija, jo faktiski lombardu tirgus sadalījās divās daļās. Tajos lombardos, kuru īpašnieki ir nopirkuši licences (paši vai apvienojoties ar citiem), tādā veidā apliecinot savu vēlmi darboties likuma rāmjos. Viņi arī pārsvarā ievēro visus nosacījumus ar nebūtiskām atkāpēm, kuras pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) aizrādījumiem parasti tiek ātri vien novērstas. Un otrā grupā – kura visādi cenšas apiet likumu un darboties pagrīdē. Protams, arī nepērkot licences.

„Tie ir aizdevēji, kas pēc būtības joprojām sniedz šos te pašus lombardu pakalpojumus, taču nosauc to par mantu glabāšanu, komisijas veikaliem un slēdz dažādus praksē grūti iedomājamus līgumus. Respektīvi – izdomā dažādus juridiskus apkārtceļus. Turklāt ir diezgan likumsakarīgi, ka tieši šie pagrīdes lombardi strādā arī naktīs un tieši tajos arī visbiežāk tiek atrastas zagtās mantas,” norāda Ķirsis. Ekonomikas ministrijas pārstāvis uzsver, ka jau šobrīd notiek pirmās tiesas prāvas par šādu te pagrīdes lombardu izdarītajiem pārkāpumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi redzēt, kā veidosies tiesu prakse. Taču ir vairākas lietas, kuras ievērojami palīdzēt cīņā ar nelegālajiem lombardiem un kuras tad arī ir iekļautas iecerētajos grozījumos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

„Man šķiet, ka būtu saprātīgi pacelt sodu par lombardu darbību veikšanu bez licences no šobrīd maksimāli noteiktajiem 3000 latiem līdz 10 000 latu, lai tas būtu samērojams ar licences maksu un aizdevējiem nebūtu tik liels kārdinājums izvairīties no tās pirkšanas,” skaidro Ķirsis, piebilstot, ka tāpat būtu tikai loģiski piešķirt tiesības sodīt pārkāpējus Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). „Šobrīd protokolus par pārkāpumiem jau tāpat sastāda PTAC, tad tos pārsūta uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kur tad attiecīgi arī tiek pieņemts lēmums par sodu. Tomēr pēc tam vēl šo lēmumu var pārsūdzēt ģenerāldirektoram, un tikai tad tas nonāk tiesā. Proti, ir ļoti gara lēmumu pieņemšanas procedūra, kas kavē operatīvu cīņu ar pagrīdes lombardiem,” atzīst Ķirsis. Viņš arī pieļauj, ka atsevišķus pārkāpumus varētu ļaut konstatēt un piemērot sodu arī pašvaldību policijai. Tiesa, runa tādā gadījumā varētu būt tikai par pašiem vienkāršākajiem pārkāpumiem, kas attiecas uz personas apliecinošu dokumentu nepārbaudīšanu un tamlīdzīgām lietām.

Ķirsis ir pārliecināts – lai nodrošinātu cīņu pret pagrīdes lombardiem, ir steidzami jāveic attiecīgi grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. „Pretējā gadījumā šāda veida pagrīdes aizdevēji Latvijā turpinās zelt un plaukt, ne tikai radot problēmas kredītņēmējiem, bet arī rādot sliktu piemēru tiem, kuri vēlas likuma ietvaros godprātīgi darboties lombardu biznesā,” uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.