Ziedojumi partijām nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas
Politiskās organizācijas (partijas) biedra iestāšanās un biedra naudas iemaksu un biedra dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs vienai partijai kalendārā gada laikā turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā.
To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 20.novembrī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.
Tāds pat regulējums attieksies arī uz fiziskām personām – no 2013.gada 1.janvāra vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā persona varēs veikt dāvinājumu vai ziedojumu par summu, kas nepārsniegs 50 minimālo mēnešalgu apmēru līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā.
Dāvinājums partijai tiks uzskatīts par pieņemtu, ja partija 60 dienu laikā pēc dāvinājuma saņemšanas to nebūs atdevusi atpakaļ dāvinātājam. Iepriekš partijām lēmums par dāvinājuma vai ziedojuma pieņemšanu bija jāpieņem 30 dienu laikā.
Šādas izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā, ka no 2012.gada 1.janvāra partijām ir tiesības uz valsts budžeta finansējumu, kā arī to, ka nepieciešams mazināt privātu finanšu līdzekļu ietekmi uz partiju darbību.
Grozījumi arī precizē kārtību, kādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieprasa informāciju par fiziskās personas – dāvinātāja ienākumu likumību, tostarp paredzot iespēju personai lūgt pagarināt šādas informācijas sniegšanas termiņu, ja pastāv objektīvi iemesli.
Ja dāvinājums, iemaksātā biedru nauda vai iestāšanās nauda neatbildīs likumā noteiktajām prasībām, tad finanšu līdzekļi būs jāieskaita valsts budžetā vai manta jānodod valsts īpašumā.
Komisijā šodien atbalstīts priekšlikums par to, ka sākotnēji informācija par saņemtajiem dāvinājumiem KNAB būs jāpārbauda 45 dienu laikā līdzšinējo 30 dienu vietā. Tas nepieciešams, jo dokumentu pārbaude un informācijas apkopošana no daudzām valsts informācijas sistēmām ir darbietilpīgs process, deputātiem skaidroja KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.
Lai pilnveidotu regulējumu partiju finansēšanai no valsts budžeta, grozījumi nosaka, ka budžeta finansējumu varēs saņemt arī partija, kas izveidojusies pēc Saeimas vēlēšanām, apvienojoties divām vai vairākām partijām, kas iepriekš saņēmušas valsts finansējumu.
Galīgajam lasījumam sagatavotie grozījumi paredz uz pusi samazināt partiju priekšvēlēšanu tēriņus. Turpmāk partijas Saeimas un pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu izdevumiem drīkstēt iztērēt summu, kas uz katru vēlētāju iepriekšējās vēlēšanās nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, piemērojot koeficentu 0,0004 līdzšinējā koeficenta 0,0008 vietā. Saeimas ārkārtas vēlēšanās koeficents samazināts no 0,0004 līdz 0,0003.
Plānots, ka Saeima par grozījumiem partiju finansēšanas likumā lems 29.novembrī.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk