Jaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes joprojām ieņem nozīmīgu vietu eirozonas iedzīvotāju ikdienā. ECB pētījums liecina, ka 62 % aptaujāto iespēju norēķināties skaidrā naudā uzskata par būtisku. To apliecina arī bankas Citadele dati, kas rāda, ka gandrīz 40 % klientu skaidru naudu no bankomāta izņem vismaz reizi mēnesī.
Kā norāda ECB, banknošu dizaina atjaunošana ir daļa no Eirosistēmas ilgtermiņa centieniem nodrošināt, lai skaidrā nauda arī turpmāk būtu drošs, efektīvs un sabiedrībai saprotams maksāšanas līdzeklis. Gala lēmumu par jauno eiro banknošu dizainu plānots pieņemt 2026. gada beigās, bet apgrozībā tās nonāks vēl pēc vairākiem gadiem.
Turpina Nataļja Korņejeva, bankas Citadele Ikdienas bankas pakalpojumu daļas karšu izdošanas komandas vadītāja: “Lai arī sabiedrībā nereti izskan apgalvojumi, ka skaidra nauda zaudē aktualitāti, ECB pētījums rāda pretējo. Proti, gandrīz divas trešdaļas eirozonas iedzīvotāju uzskata, ka iespēja norēķināties skaidrā naudā ir svarīga vai ļoti svarīga. Arī Citadeles klientu paradumi apliecina, ka skaidra nauda joprojām ir nozīmīga ikdienas finanšu sastāvdaļa. Šī gada jūlijā gandrīz 40 % bankas aktīvo klientu skaidru naudu no bankomāta izņēma vismaz reizi mēnesī. Turklāt klienti, kuri izmantojuši bankomātus, naudu no tiem vidēji izņēmuši 2 līdz 3 reizes mēnesī.”
Viņa papildina, ka Citadeles dati rāda, ka Latvijā 2026. gada jūlijā klienti vienā skaidras naudas izņemšanas darījumā no bankomāta vidēji izņēma aptuveni 256 eiro. Vienlaikus pēdējo piecu gadu laikā to klientu īpatsvars, kuri mēneša ietvaros izņem skaidru naudu no bankomāta, ir samazinājies par 6,3 procentpunktiem, savukārt vidējā vienā darījumā izņemtā summa pieaugusi par aptuveni 22 %.
Skaidras naudas loma mainās, bet nepazūd
Kamēr vairākās valstīs norit aktīva balsošana par jaunajiem eiro banknošu dizainiem, atsevišķās eirozonas valstīs tiek sperti soļi, lai mazinātu sīknaudas izmantošanu. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā kopš 2025. gada skaidras naudas pirkumu gala summas tiek noapaļotas līdz tuvākajiem pieciem centiem, samazinot 1 un 2 centu monētu apriti. Līdzīga kārtība jau vairākus gadus darbojas arī Somijā, Nīderlandē, Beļģijā, Īrijā, Itālijā un Slovākijā.
Tomēr šīs izmaiņas nenozīmē skaidras naudas lomas mazināšanos kopumā. ECB pētījums liecina, ka skaidra nauda joprojām ir visbiežāk izmantotais maksāšanas līdzeklis tirdzniecības vietās eirozonā, veidojot 52 % no visiem darījumiem. Tā saglabā īpaši nozīmīgu lomu nelielas vērtības pirkumos, savukārt pirkumiem virs 50 eiro iedzīvotāji biežāk izvēlas maksājumu kartes. Pēc kopējās darījumu vērtības gan līderpozīcijās ir kartes ar 45 % īpatsvaru, tomēr arī skaidra nauda joprojām veido 39 % no visu maksājumu vērtības eirozonā.
Nataļja Korņejeva norāda: “Līdztekus diskusijām par skaidras un bezskaidras naudas attiecību arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta drošības un privātuma jautājumiem. ECB aptaujā 58 % eirozonas iedzīvotāju norādījuši, ka viņus satrauc privātuma aspekti, veicot digitālos maksājumus vai izmantojot citus banku pakalpojumus. Vienlaikus jāatceras, ka absolūta drošība nepastāv nevienā norēķinu veidā, arī glabājot skaidru naudu mājās vai makā.”
Arī uzņēmumi joprojām aktīvi izmanto skaidru naudu
Saskaņā ar ECB 2026. gada pētījumu, kurā piedalījās vairāk nekā 8000 eirozonas uzņēmumu, maksājumu karšu izmantošana no 2024. līdz 2026. gadam saglabājusies samērā stabilā līmenī, veidojot 88 %. Tikmēr mobilo maksājumu pieņemšana šajā periodā pieauga gandrīz divkārt – līdz 68 %.
Vienlaikus 25 % eirozonas uzņēmumu norādīja, ka ir veikuši pasākumus digitālo maksājumu veicināšanai, piemēram, ierīkojot kases, kurās pieņem tikai bezskaidras naudas maksājumus, kā arī skaidras naudas norēķinu vietu skaita samazināšanu. Savukārt 13 % uzņēmumu ieviesuši pašapkalpošanās kases.
Nataļja Korņejeva norāda: “Izvēloties norēķinu veidus, uzņēmumi visbiežāk ņem vērā klientu vēlmes, drošību un to apstrādes ērtumu. Vienlaikus, salīdzinot ar digitālajiem maksājumiem, uzņēmumi joprojām saskata būtiskas skaidras naudas priekšrocības, īpaši privātuma un uzticamības ziņā. Un šai ziņā ar jaunas paaudzes eiro banknotēm paredzēts ieviest uzlabotus drošības elementus, kas atvieglos autentiskuma pārbaudi un sarežģīs viltošanu. Banknotes būs pieejamākas arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem, savukārt to ražošanā plānots izmantot ilgtspējīgākus materiālus un procesus, samazinot ietekmi uz vidi.”
Vēl par tēmu:
Kopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākDzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālākNaudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākPirkt vai īrēt mājokli? Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu
Īrēt vai iegādāties savu mājokli – šis jautājums ir aktuāls daudziem, īpaši brīdī, kad ikmēneša īres maksa pieaug un tuvojas potenciālajam kredītmaksājuma apmēram. Tomēr finansiālais...
Lasīt tālākCik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālāk