19/08/2026, Kategorija: Notikumi

Šodien, 18. augustā, valdība apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2026.-2028. gadam.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Tajā noteikti svētku norisei nepieciešamie rīcības soļi, atbildīgās institūcijas, kā arī jau noteikts finansējums. Plānā aptverta virkne pasākumu un uzdevumu vairākos rīcības virzienos, tostarp domājot gan par tradīcijas uzturēšanā iesaistīto mūzikas skolotāju, māksliniecisko kolektīvu vadītāju profesionālās izaugsmes nodrošināšanu, formālās un neformālās izglītības nozīmi un interešu kultūrizglītības sistēmas stiprināšanu. Dokumentā noteikts stiprināt arī valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbību, nodrošināt ilgtspējīgu materiālo bāzi un veicināt pētniecību. Plāns aptver visu gatavošanās procesu Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Dziesmu un deju svētki ir kopīgās gribas apliecinājums nacionālajiem ideāliem. Svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns sniedz visaptverošu ietvaru tam, cik nozīmīgi ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju – latviskās identitātes kodolu. Līdz ar visaptverošu rīcību noteikšanu mēs gādājam, lai šī nozīmīgā tradīcija, kas ir arī UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbs, turpinās spēcīgā nākotnē. Kopējs rīcības plāns par svētku nākotnes redzējumu un organizēšanu vienotā dokumentā valdībā nebija virzīts divus gadus. Šāda vienota plāna izstrādi biju izvirzījis kā vienu no prioritārajiem darbiem un esmu gandarīts, ka tas ir apstiprināts valdībā.”

Laika gaitā Dziesmu un deju svētki ir attīstījušies un sazarojušies gan mākslinieciskās izpausmes formās, gan repertuāra bagātībā. Šobrīd svētki izauguši par vērienīgu notikumu, kas balstās trīs savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās – tautas mākslā, profesionālajā mākslā un folklorā. Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai folkloras kultūras žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās kvalitātes, kā arī tiek uzturēts Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopienas vienots un sabiedrību saliedējošs gars.

Lai šie svētki turpinātos visās mākslas formās un turpinātos paaudzēs, ārkārtīgi būtiski ir valstiski uzņemties atbildību par pienācīgu to pārmantojamību. Šodien valdībā apstiprinātajā plānā ir uzsvērti riski, ka ņemot vērā situāciju ar māksliniecisko kolektīvu vadītāju nestabilo atalgojumu, kolektīvu dalībnieku paaudžu maiņu, kā arī izglītības iestāžu reorganizāciju, ir iespējams māksliniecisko kolektīvu skaita samazinājums. Līdz ar to plānā ir noteikts, ka laikā līdz kārtējiem XXVIII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVIII deju svētkiem ir jānodrošina normatīvajiem aktiem atbilstoša māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksa. Šo mērķi kā vienu no sava darba prioritātēm izvirzījis kultūras ministrs Nauris Puntulis. Un šobrīd Kultūras ministrijā (KM) līdz 2026. gada 1. oktobrim tiek gatavots informatīvais ziņojums, kurā sniegs priekšlikumus par atalgojuma reformas īstenošanu, lai sasniegtu mērķi, ka 50% no valstī noteiktās māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas sedz valsts un 50% – pašvaldība vai mākslinieciskā kolektīva dibinātājs.

Tāpat līdzās citiem mērķiem Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns runā par vienota organizatoriskā modeļa izveidi Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Šāds vienots modelis būtu nepieciešams, lai veidotos pastāvīga organizatoriskā kompetence, kur katrs nākamais svētku cikls sākas nevis no jauna, bet turpinās no jau iepriekš uzkrātās pieredzes. Pastāvīga organizatoriskā modeļa priekšrocības būtu: pastāvīga, profesionāla svētku organziatoriskā komanda, vienota abu svētku organizatoriskā un tehniskā kompetence, efektīva resursu izmantošana un skaidrs atbildības dalījums starp iesaistītajām pusēm, zināšanu un pieredzes saglabāšana starp svētku cikliem, laikus uzsākta gatavošanās kārtējiem svētkiem, kā arī daudz ciešāka sadarbība starp valsts institūcijām, pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.

Šobrīd Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošana un norise ir KM kompetence, savukārt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošana un norise ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kompetence. Svētku organziatoriskās un tehniskās funkcijas no KM puses nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs, bet IZM šo uzdevumu veic Valsts izglītības attīstības aģentūra.

Šobrīd ministrs Puntulis un KM strādā pie plāna izstrādes, apzinot svētku organizēšanā iesaistītos partnerus. Būtiski minēt, ka jaunais modelis tiek veidots par pamatu ņemot jau esošos, IZM un KM pusē esošos finanšu līdzekļus, tos apvienojot efektīvākā darbības modelī.

Dziesmu un deju svētku plāns 2026.-2028. gadam izstrādāts, sadarbojoties KM un Latvijas Nacionālajam kultūras centram (LNKC) ar IZM un tās padotības iestādi – Valsts Izglītības attīstības aģentūru (VIAA), kā arī citām Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm: pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm, dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām – Dziesmu svētku biedrību, Kultūras darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību.

1,279 skatījumi




Video

Latvijas dzimšanas dienu Brīvības laukumā svinēs ar vērienīgu koncertu “Brīvības ainavas” un gaismas uzvedumu

17/11/2026

18. novembrī Brīvības laukumā tiks svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadiena ar vērienīgu svētku koncertu “Brīvības ainavas”, kam sekos gaismas uzvedums. Koncerta “Brīvības...

Lasīt tālāk
Video

Liepājas koncertzāle valsts svētkos pulcēs spožākos akadēmiskās mūzikas māksliniekus

12/11/2026

Latvijas 108. dzimšanas dienas svinību programma Liepājas koncertzālē pulcēs spožākos akadēmiskās mūzikas māksliniekus, gada tumšākajā laikā dodot visiem tik nepieciešamo gaismas un cerību...

Lasīt tālāk
Video

Lāčplēša dienā sāksies patriotu nedēļas svētku programma portālā “filmas.lv” visā pasaulē

10/11/2026

No Lāčplēša dienas, 11. novembra, Nacionālā kino centra portālā filmas.lv sāksies Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls – Latvijas filmu izlase, kas bez maksas būs skatāma jebkurā laikā...

Lasīt tālāk
Video

“Staro Rīga 2026” aicina būt kopā gaismas mirkļos

09/11/2026

Svinot Latvijas dzimšanas dienu, ikviens aicināts piedzīvot kopīgus gaismas mirkļus un pozitīvas emocijas, vērojot un izbaudot vietējo un starptautisko gaismas mākslinieku radītos gaismas objektus....

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Radio koris vērienīgā koncertturnejā nes Latvijas vārdu pāri Austrālijai

09/11/2026

Latvijas Radio koris devies vērienīgā koncertturnejā pa Austrāliju, kur no 4. līdz 16. novembrim kopā ar slaveno austrāliešu flautu virtuozi Ženevjēvu Leisiju (Genevieve Lacey) uzstāsies sešās...

Lasīt tālāk
Video

Patriotu nedēļā 2026 portālā filmas.lv gaidāma svētku programma visai pasaulei

04/11/2026

Novembrī, Latvijas valsts svētku mēnesī, Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju portālā filmas.lv gatavo nu jau tradicionālo Patriotu nedēļas tiešsaistes festivālu – filmu...

Lasīt tālāk
Video

Valsts svētkos Rīga priecēs ar koncertuzvedumiem Uzvaras parkā, Brīvības laukumā un “Staro Rīga” gaismas lokiem

03/11/2026

Valsts svētku mēnesī, gan Lāčplēša dienā, 11. novembrī, gan Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienā, 18. novembrī, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus uz...

Lasīt tālāk
Video

Filma “Dieva suns” pasaules kinoteātros – novembrī Vācijā un Ziemeļamerikā

02/11/2026

Latvijas pilnmetrāžas animācijas filma “Dieva suns / Dog of God” (2025), kuru režisori brāļi Ābeles veidojuši pieaugušiem skatītājiem, pēc festivālu panākumiem nonāk pie plašākas kinoteātru...

Lasīt tālāk
Video

Rūfuss Veinraits 2027. gadā koncertzālē “Lielais dzintars” uzstāsies ar simfonisku vērienu

26/10/2026

Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” 2027. gada 30. janvārī plkst. 18.00 programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros uzstāsies pasaulslavenais kanādiešu–amerikāņu...

Lasīt tālāk
Video

Dabas muzejā klāt krāšņā ķirbjaugu un paprikas izstāde

14/10/2026

No 21. līdz 25. oktobrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā krāšņi un koši norisināsies dārzkopības sezonas noslēguma izstāde „Ķirbjaugi un paprika 2026”. Apmeklētāji varēs novērtēt...

Lasīt tālāk