09/07/2026, Kategorija: Finanses, bankas

Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju. Prognozes liecina par lēnāku ekonomikas izaugsmi un augstāku inflāciju, nekā tika prognozēts šā gada februārī, vienlaikus iezīmējot arī potenciālo fiskālās telpas apmēru turpmākajiem gadiem.

Makroekonomisko rādītāju prognozes balstās uz 2026. gada 1. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta datiem un līdz jūnija sākumam pieejamajiem īstermiņa makroekonomiskajiem rādītājiem. Ņemot vērā straujo naftas un citu energoresursu cenu pieaugumu pēc konflikta saasināšanās Persijas līcī, piegāžu ķēžu traucējumus un pieaugošo nenoteiktību, Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 2,0%, bet 2027. gadam par 0,7 procentpunktiem līdz 2,0%, salīdzinot ar 2026. gada februāra prognozi. Prognožu perioda beigās ekonomikas izaugsmes tempi atgriežas iepriekš paredzētajā 2,5% līmenī.

Inflācijas prognoze šim un nākamajam gadam ir paaugstināta par 0,7 procentpunktiem līdz attiecīgi 3,6% un 3,3%, savukārt prognožu perioda beigās inflācija stabilizējas 2,3% līmenī. Nodarbinātības un bezdarba rādītāju prognozes galvenokārt ietekmē demogrāfiskā situācija, un šeit nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar 2026. gada februāra prognozi. Bezdarbs 2026. gadā prognozēts 6,6% apmērā ar tālāku samazinājumu nākamajos gados, savukārt nodarbināto skaits saglabājas stabils, ar nelielu lejupslīdošu tendenci.

Darba samaksas pieauguma temps ir koriģēts, ņemot vērā straujāku, nekā prognozēts, algu pieauguma sabremzēšanos šā gada pirmajā ceturksnī. Kopumā 2026. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa varētu palielināties par 5,5% līdz 1 915 eiro, un līdzīgs algas pieauguma temps prognozējams arī vidējā termiņā, tam arvien pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2026. gadā tiek prognozēts nedaudz zemāks nekā šā gada aprīļa sākumā, sagatavojot Latvijas fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojumu, t.i., 2,9% no IKP. Bilances uzlabošanos galvenokārt nosaka augstāka nenodokļu ieņēmumu, tostarp dividenžu maksājumu, prognoze, kas balstīta uz faktiskās izpildes datiem. Vienlaikus negatīvu ietekmi uz budžeta bilanci rada zemāki nekā iepriekš prognozēts nodokļu ieņēmumi un augstāki speciālā budžeta izdevumi, balstoties uz atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju.

Savukārt vidējā termiņā deficīts pie nemainīgas politikas indikatīvi būs augstāks nekā prognozēts šā gada aprīlī – 2027. gadā 4,2% no IKP, 2028. gadā 5,4% no IKP, 2029. gadā 4,3% no IKP un 2030. gadā 3,5% no IKP. To galvenokārt nosaka samazināta nodokļu ieņēmumu prognoze zemākas ekonomikas izaugsmes dēļ, paredzot lēnāku patēriņa un darba samaksas fonda pieaugumu. Vienlaikus palielināta arī izdevumu prognoze sociālajiem pabalstiem, galvenokārt vecuma pensijām. To ietekmēja gan 2026. gada 1. aprīlī veiktais automātiskais pensiju pārrēķins 141 tūkst. pensionāru, kas palielināja budžeta izdevumus, gan lielāks indeksācijas koeficients, kas balstīts uz augstāku inflācijas prognozi. Prognozēs ir iekļauti aizsardzības izdevumi saskaņā ar NATO definīciju – sākot ar 2027. gadu 5% no IKP, kas koriģēti atbilstoši nominālā IKP prognozēm.

Pēc terminēto nodokļu pasākumu beigām, tostarp banku solidaritātes iemaksu atcelšanas 2028. gadā un valsts sociālās apdrošināšanas likmes 2. pensiju līmenim atgriešanās 6% apmērā 2029. gadā, vispārējās valdības ieņēmumu īpatsvars IKP samazināsies no 43,6% no IKP 2025. gadā līdz 37,9% no IKP 2030. gadā. Savukārt kopējo izdevumu īpatsvars IKP nemainīgas politikas scenārijā nesamazināsies tik strauji kā ieņēmumi – no 46,1% no IKP 2025. gadā līdz 41,4% no IKP 2030. gadā, ko galvenokārt noteiks izdevumi sociālajiem pabalstiem, kapitālieguldījumi un krājumi aizsardzībai.

Salīdzinājumā ar 2026. gada Progresa ziņojumu, vispārējās valdības parāda līmenis attiecībā pret IKP vidējā termiņā palielinājās, balstoties uz nominālā IKP prognozēm. Pēc Valsts kases novērtējuma vispārējās valdības parāds 2026. gada beigās prognozēts tuvu 48% no IKP, bet 2030. gada beigās nemainīgas politikas scenārijā – 54% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām prognozēm fiskālā telpa vidējā termiņā ir negatīva – 2027. gadā 28,0 milj. eiro, 2028. gadā 279,1 milj. eiro, 2029. gadā 237,8 milj. eiro un 2030. gadā 936,2 milj. eiro.

Prognozes sagatavotas, izpildot Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 14. punktā noteikto uzdevumu. Tās ietver arī fiskālajiem noteikumiem atbilstošu fiskālās telpas aprēķinu.

Rudenī, saskaņā ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam” sagatavošanas grafiku, FM aktualizēs makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, precizēs budžeta bilances mērķus un fiskālās telpas aprēķinu. Vienlaikus jau šobrīd iezīmējas, ka būs nepieciešami lēmumi par izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, lai nodrošinātu fiskālos rādītājus ES un nacionālajiem fiskālajiem noteikumiem atbilstošā līmenī.

1,197 skatījumi




Video

Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu

20/11/2026

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....

Lasīt tālāk
Video

100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli

19/11/2026

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....

Lasīt tālāk
Video

Mājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas

16/11/2026

Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...

Lasīt tālāk
Video

Dabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks

12/11/2026

Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...

Lasīt tālāk
Video

Kulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei

10/11/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...

Lasīt tālāk
Video

FM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem

06/11/2026

Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus

05/11/2026

Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

ASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi

05/11/2026

Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

EURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?

30/10/2026

Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...

Lasīt tālāk