• Tweet

Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju. Prognozes liecina par lēnāku ekonomikas izaugsmi un augstāku inflāciju, nekā tika prognozēts šā gada februārī, vienlaikus iezīmējot arī potenciālo fiskālās telpas apmēru turpmākajiem gadiem.

Makroekonomisko rādītāju prognozes balstās uz 2026. gada 1. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta datiem un līdz jūnija sākumam pieejamajiem īstermiņa makroekonomiskajiem rādītājiem. Ņemot vērā straujo naftas un citu energoresursu cenu pieaugumu pēc konflikta saasināšanās Persijas līcī, piegāžu ķēžu traucējumus un pieaugošo nenoteiktību, Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 2,0%, bet 2027. gadam par 0,7 procentpunktiem līdz 2,0%, salīdzinot ar 2026. gada februāra prognozi. Prognožu perioda beigās ekonomikas izaugsmes tempi atgriežas iepriekš paredzētajā 2,5% līmenī.

Inflācijas prognoze šim un nākamajam gadam ir paaugstināta par 0,7 procentpunktiem līdz attiecīgi 3,6% un 3,3%, savukārt prognožu perioda beigās inflācija stabilizējas 2,3% līmenī. Nodarbinātības un bezdarba rādītāju prognozes galvenokārt ietekmē demogrāfiskā situācija, un šeit nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar 2026. gada februāra prognozi. Bezdarbs 2026. gadā prognozēts 6,6% apmērā ar tālāku samazinājumu nākamajos gados, savukārt nodarbināto skaits saglabājas stabils, ar nelielu lejupslīdošu tendenci.

Darba samaksas pieauguma temps ir koriģēts, ņemot vērā straujāku, nekā prognozēts, algu pieauguma sabremzēšanos šā gada pirmajā ceturksnī. Kopumā 2026. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa varētu palielināties par 5,5% līdz 1 915 eiro, un līdzīgs algas pieauguma temps prognozējams arī vidējā termiņā, tam arvien pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2026. gadā tiek prognozēts nedaudz zemāks nekā šā gada aprīļa sākumā, sagatavojot Latvijas fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2026. gada Progresa ziņojumu, t.i., 2,9% no IKP. Bilances uzlabošanos galvenokārt nosaka augstāka nenodokļu ieņēmumu, tostarp dividenžu maksājumu, prognoze, kas balstīta uz faktiskās izpildes datiem. Vienlaikus negatīvu ietekmi uz budžeta bilanci rada zemāki nekā iepriekš prognozēts nodokļu ieņēmumi un augstāki speciālā budžeta izdevumi, balstoties uz atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju.

Savukārt vidējā termiņā deficīts pie nemainīgas politikas indikatīvi būs augstāks nekā prognozēts šā gada aprīlī – 2027. gadā 4,2% no IKP, 2028. gadā 5,4% no IKP, 2029. gadā 4,3% no IKP un 2030. gadā 3,5% no IKP. To galvenokārt nosaka samazināta nodokļu ieņēmumu prognoze zemākas ekonomikas izaugsmes dēļ, paredzot lēnāku patēriņa un darba samaksas fonda pieaugumu. Vienlaikus palielināta arī izdevumu prognoze sociālajiem pabalstiem, galvenokārt vecuma pensijām. To ietekmēja gan 2026. gada 1. aprīlī veiktais automātiskais pensiju pārrēķins 141 tūkst. pensionāru, kas palielināja budžeta izdevumus, gan lielāks indeksācijas koeficients, kas balstīts uz augstāku inflācijas prognozi. Prognozēs ir iekļauti aizsardzības izdevumi saskaņā ar NATO definīciju – sākot ar 2027. gadu 5% no IKP, kas koriģēti atbilstoši nominālā IKP prognozēm.

Pēc terminēto nodokļu pasākumu beigām, tostarp banku solidaritātes iemaksu atcelšanas 2028. gadā un valsts sociālās apdrošināšanas likmes 2. pensiju līmenim atgriešanās 6% apmērā 2029. gadā, vispārējās valdības ieņēmumu īpatsvars IKP samazināsies no 43,6% no IKP 2025. gadā līdz 37,9% no IKP 2030. gadā. Savukārt kopējo izdevumu īpatsvars IKP nemainīgas politikas scenārijā nesamazināsies tik strauji kā ieņēmumi – no 46,1% no IKP 2025. gadā līdz 41,4% no IKP 2030. gadā, ko galvenokārt noteiks izdevumi sociālajiem pabalstiem, kapitālieguldījumi un krājumi aizsardzībai.

Salīdzinājumā ar 2026. gada Progresa ziņojumu, vispārējās valdības parāda līmenis attiecībā pret IKP vidējā termiņā palielinājās, balstoties uz nominālā IKP prognozēm. Pēc Valsts kases novērtējuma vispārējās valdības parāds 2026. gada beigās prognozēts tuvu 48% no IKP, bet 2030. gada beigās nemainīgas politikas scenārijā – 54% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām prognozēm fiskālā telpa vidējā termiņā ir negatīva – 2027. gadā 28,0 milj. eiro, 2028. gadā 279,1 milj. eiro, 2029. gadā 237,8 milj. eiro un 2030. gadā 936,2 milj. eiro.

Prognozes sagatavotas, izpildot Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 14. punktā noteikto uzdevumu. Tās ietver arī fiskālajiem noteikumiem atbilstošu fiskālās telpas aprēķinu.

Rudenī, saskaņā ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam” sagatavošanas grafiku, FM aktualizēs makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, precizēs budžeta bilances mērķus un fiskālās telpas aprēķinu. Vienlaikus jau šobrīd iezīmējas, ka būs nepieciešami lēmumi par izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas pasākumiem, lai nodrošinātu fiskālos rādītājus ES un nacionālajiem fiskālajiem noteikumiem atbilstošā līmenī.