Svinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi. Pieaugot izmaksām, cilvēki biežāk izvērtē dažādus risinājumus šo izdevumu segšanai. Kā pieņemt finansiāli pamatotus lēmumus arī lielākiem dzīves notikumiem, skaidro Luminor bankas klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Tētiņa.
Visa atslēga – sākt krāt laicīgi
Kāzas vai lielāki ceļojumi, lai gan saistīti ar nozīmīgu emocionālo vērtību, parasti nav impulsīvi pirkumi vai neplānoti izdevumi, jo tie visbiežāk tiek rūpīgi apdomāti jau laikus. Tieši tāpēc arī to finansēšanai būtu jāpieiet tikpat pārdomāti: jau savlaicīgi veidojot uzkrājumus, izvērtējot kopējo budžetu un plānojot izmaksas atbilstoši savām finansiālajām iespējām. Finansiālais miers pēc svinībām vai ceļojuma ir tikpat svarīgs kā pati pieredze, tāpēc būtiski, lai šādi notikumi nekļūtu par ilgstošu slogu ikdienas budžetam.
Svarīgi sākotnēji saprast, cik lieli izdevumi ir pieļaujami, kādu summu iespējams sakrāt līdz plānotajam notikumam un vai nepieciešamības gadījumā nav iespējams pielāgot ieceres apjomu, piemēram, izvēloties budžetam draudzīgāku svinību formātu vai ekonomiskāku ceļojumu. Krāšanu vislabāk sākt pēc iespējas laicīgāk, padarot to par regulāru ieradumu un ik mēnesi atliekot nepieciešamo summu. Īpaši noderīgi ir šo summu nodalīt no ikdienas tēriņiem, piemēram, pārskaitot uz atsevišķu kontu uzreiz pēc algas saņemšanas.
Izvērtē ne tikai vēlmes, bet arī iespējas
Bankas aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji ceļojumiem un atpūtai apsver iespēju vai aizņemas izmantojot patēriņa kredītu (14 %). Aizņēmums nebūtu jāuztver kā veids, kā bez raizēm palielināt tēriņus, bet gan kā rūpīgi izvērtējams finanšu lēmums. To būtu vērts apsvērt tikai tad, ja ir stabili ienākumi, skaidrs atmaksas plāns un pārliecība, ka ikmēneša maksājums neapdraudēs citus būtiskus izdevumus vai uzkrājumu veidošanu. Savukārt spontāna aizņemšanās emocionāli nozīmīgu notikumu finansēšanai var palielināt finansiālā sloga risku arī ilgi pēc tam, kad pats notikums jau ir pagājis.
Pirms pieņemt lēmumu par aizņemšanos, būtiski apzināties, ka kāzas vai ceļojumi nerada finansiālu atdevi. Tās ir nozīmīgas un vērtīgas pieredzes, taču tās ir īslaicīgas, kamēr finansiālās saistības var saglabāties vēl vairākus gadus.
“Izdevumi, kas saistīti ar emocionāli nozīmīgiem dzīves notikumiem, ilgtermiņā var izmaksāt daudz vairāk, tādēļ lēmums par aizņemšanos jāvērtē plašākā personīgo finanšu kontekstā. Piemēram, ja tuvākajā nākotnē plānojat iegādāties mājokli, veidot ģimeni vai mainīt darbu, papildu patēriņa kredīts var samazināt finansiālo elastību un apgrūtināt citu svarīgu ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Svarīgi īpaši rūpīgi izvērtēt aizņemšanos arī tad, ja to ietekmē sociālais spiediens vai vēlme atbilst citu gaidām. Nereti cilvēki apsver iespēju aizņemties, lai nodrošinātu vērienīgākas svinības vai iespaidīgāku ceļojumu, taču būtiskus finanšu lēmumus nevajadzētu balstīt emocijās vai ārējā spiedienā – tiem jābūt finansiāli pamatotiem,” uzsver B. Tētiņa.
Situācijās, kad ar aizdevumu ir vēlme finansēt visu pasākumu vai braucienu pilnā apmērā, būtu vērts vēlreiz rūpīgi izvērtēt, vai šāds lēmums patiešām ir ilgtspējīgs un finansiāli pamatots. Vienlaikus svarīgi izvērtēt arī personīgo finansiālo stabilitāti – vai ir regulāri un stabili ienākumi, droša darba vieta, uzkrāts finanšu spilvens vismaz trīs līdz sešu mēnešalgu apmērā un nav citu nozīmīgu parādsaistību.
Vēl par tēmu:
Finanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālāk