• Tweet

Vadīt četrvietīgu lidmašīnu ir krietni grūtāk, nekā pilotēt milzīgu laineri, taču uzraudzība mazajā aviācijā ir vaļīgāka nekā komercpārvadājumos. Tāpēc arī dažādu incidentu vairāk. Eiropas Savienība grasās pieķerties vispārējās aviācijas drošības problēmām ar jaunām regulām.

Kā skaidro Latvijas Civilās aviācijas aģentūras (CAA) vadītājs Māris Gorodcovs, kad nokrīt maza lidmašīna, parasti bojā iet tikai pāris cilvēki, rezonanse nav liela. Iespējams, tādēļ Eiropas gaisa satiksmes regulētāji līdz šim kavējās pievērsties šai problēmai. Divi bojāgājušie arī otrdien notikušajā aviokatastrofā Bukultos. Nogāzās Spilves lidlaukā bāzētajai pilotu skolai piederoša neliela lidmašīna. Pēc dramatiska pikējuma tā ar purngalu ietriecās stāvus zemē. Tieši šādās mazās aviotraģēdijās iet bojā vairāk eiropiešu.

Zīmīgi, ka otrdien Latvijā notika vēl viens aviācijas incidents, un, iespējams, notikušajā ir velkamas paralēles – ne tikai 13. datums. Tehniskas kļūmes dēļ lidsabiedrības airBaltic pilotiem nācās nosēdināt Rīgas lidostā lidmašīnu ar vienu nestrādājošu dzinēju un tas veiksmīgi tika izdarīts. Iespējams, lidmašīna, kas nogāzās Bukultos, arī izpildīja līdzīgu manevru – kā pilota eksāmena sastāvdaļu, taču nesekmīgi. CAA izmeklētāji pārbauda šādu versiju. Māris Gorodcovs vēsta, ka pagaidām skaidrs vien tas, ka eksāmens jau gājis uz beigām, apmācāmais un eksaminētājs bija nolidojuši divarpus stundas: «Tiešām nesaprotu, kas tur notika.»

Instruktors bija viens no labākajiem Igaunijas pilotiem Maido Vēbels, tā ziņo portāls delfi.ee. Profesionālis – apliecina Latvijas CAA. Taču arī viņa eksaminējamais nebija pirmo reizi pilota lomā – privātpilota apliecība viņam jau bijusi, un otrdien viņš cerēja iegūt tiesības veikt komerclidojumus. Tātad pieredze bija abiem.

Iemesli, kādēļ mazajā jeb vispārējās nozīmes aviācijā dažādi ārkārtas incidenti ir bieža parādība, ir vairāki. Pirmkārt, vadīt mazu lidmašīnu ir grūtāk nekā lielu laineri, jo tā vairāk pakļauta laikapstākļiem un vienlaikus tehniski ir vājāk ekipēta. Tas nozīmē, ka vairāk jāpaļaujas uz rokas vadību un pilota meistarību. Savukārt tā vispārējā aviācijā tiek mazāk kontrolēta. Komercpilotam profilaktiskās prasmju pārbaudes tiek veiktas divas reizes gadā, amatierpilotam – tikai reizi. Komercpiloti ārkārtas situāciju treniņus veic datorstimulatoros, savukārt amatierpiloti – tos apgūst lidojumā, cik nu tas tehniski iespējams, lai pa īstam nenogāztos, un tomēr – kā apliecina Bukultu piemērs – gāžas. Arī komercpārvadātāja uzņēmuma atbildību nevar salīdzināt ar mazas lidmašīnas īpašnieka atbildību, un, protams, iespēja, ka amatieris pārgalvīgi riskē, ir daudz ticamāka. M. Gorodcovs rezumē, ka līdz ar to šobrīd kopējais drošības līmenis radikāli atšķiras. Taču vairs ne ilgi. Jaunas Eiropas Savienības regulas mazajai aviācijai izvirzīs nopietnākas prasība, un, cerams, arī reāli uzlabos drošību debesīs.

***

Latvijas Republikā reģistrētie lidaparāti

65 Komercaviācija

55 lidmašīnas

10 helikopteri

216 Nekomercaviācija

137 lidmašīnas

41 t.sk. līdz 495 kg

14 helikopteri

25 baloni

20 planieri

12 motoplanieri

7 motodeltaplāni

1 žiroplāni

Kopā 281

Avots: Civilās aviācijas aģentūra

Avots: nra.lv /Imants Vīksne