• Tweet

Šā gada 18. jūnijā Ekonomikas ministrijā norisinājās darba seminārs, kurā valsts pārvaldes iestādes un Vienošanās “Par godīgu PVN likmes samazinājuma pārnesi” partneri pārrunāja praktisko gatavību samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 12% apmērā piemērošanai. Samazināto likmi pilotprojekta ietvaros no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam piemēros maizei, svaigam pienam, svaigai atdzesētai mājputnu gaļai un olām.

Darba seminārā piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Zemkopības ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), Konkurences padomes (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kā arī nozares organizācijām un uzņēmumiem, tostarp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Zemnieku Saeimas, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības un lielākajiem mazumtirgotājiem.

Semināra laikā valsts pārvaldes iestādes informēja par savu gatavību nodrošināt PVN samazinājuma ietekmes monitoringu, uzraudzību un sabiedrības informēšanu. Iestādes prezentēja plānotos monitoringa un kontroles pasākumus, kuru mērķis ir pārliecināties, ka samazinātā PVN likme tiek godprātīgi pārnesta uz gala cenu un sniedz tiešu labumu patērētājiem.

“Centrālā statistikas pārvalde nodrošina uzticamus, publiski pieejamus un laikā salīdzināmus datus ikvienam. PVN samazinājuma ietekmi uz cenām objektīvi un neitrāli parādīs oficiālā statistika, kas strādā ar metodoloģiski korektām metodēm. Skaitļi vienkārši pateiks – vai atbalsts nonāca līdz pircējam vai nē,” uzsvēra Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Konkurences padome informēja, ka papildus mazumtirdzniecības darījumu datu analīzei tiks pieprasīta arī informācija no mazumtirdzniecības tīkliem, lai vērtētu iepirkuma cenu un uzcenojuma izmaiņas visā piegādes ķēdē. “Īstenosim mērķtiecīgu tirgus monitoringu, analizējot ne tikai mazumtirdzniecības transakciju datus, bet arī iepirkuma cenas un uzcenojuma dinamiku. Mūsu mērķis ir pārliecināties, ka piegādātāji un tirgotāji neizmanto samazināto PVN likmi kā papildu peļņas avotu,” norādīja Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite.

Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par gaidāmajām izmaiņām, PTAC ir sagatavojis informatīvos materiālus un sniegs skaidrojumus patērētājiem par PVN samazinājuma praktisko ietekmi uz cenām. “Informēts patērētājs ir būtisks priekšnoteikums godīgai nodokļa ieviešanai. Lai palīdzētu iedzīvotājiem orientēties jaunajās cenās, esam izstrādājuši kalkulatoru, ar kuru ikviens var aprēķināt, cik produktam būtu jāmaksā pēc PVN samazinājuma,” uzsvēra Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa.

Darba semināra noslēgumā visas puses apstiprināja gatavību PVN likmes samazinājuma pārneses pilotprojekta uzsākšanai, vienojoties, ka kopīgais mērķis ir panākt tiešu un jūtamu cenu samazinājumu iedzīvotājiem. Tika secināts, ka izveidotie uzraudzības mehānismi nodrošinās augstu caurskatāmību visā piegādes ķēdē, savukārt nozares partneru līdzdalība memorandā ir būtisks priekšnoteikums, lai PVN samazinājuma ieguvums tiktu korekti pārnests uz gala cenām un sniegtu tiešu labumu patērētājiem. Dalībnieki uzsvēra, ka tikai godprātīga un koordinēta rīcība starp valsti, ražotājiem un tirgotājiem ļaus pilnībā sasniegt pilotprojekta mērķi uzlabot iedzīvotāju pirktspēju. Samazinātās PVN likmes ieviešanas pilotprojekta ietvaros diskutēts par platformas izveidi šī procesa atbalstam.