• Tweet

Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk sievietes, turklāt otrajā darbā strādājošo skaits pieaug vasarā un sarūk ziemā. Bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale norāda, ka šī tendence atspoguļo iedzīvotāju spēju elastīgi pielāgoties darba tirgus pārmaiņām un izmantot iespējas labklājības uzlabošanai.

Tomēr raugoties Eiropas Savienības (ES) kontekstā, Latvija nav izņēmums. ES statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka ienākumu gūšana blakusdarbā ar katru gadu pieaug visā Eiropā, vidēji sasniedzot 4,1 % no visiem nodarbinātajiem. Latvijā ar 5,2 % pārsniedzam ES vidējo rādītāju, taču piepelnāmies mazāk nekā kaimiņi – Lietuvā blakusdarbs ir reģistrēts 5,6 % strādājošo, bet Igaunijā 6,7 %.

“Iedzīvotāju motivāciju strādāt blakusdarbu nosaka ne tikai ekonomiskie apstākļi, bet arī attālinātā un hibrīddarba iespējas, kas ļauj elastīgāk plānot savu laiku. Liela ietekme ir arī tehnoloģiju un platformu darba iespēju attīstībai. Blakusdarba uzsākšana bieži vairs neprasa fizisku pārvietošanos vai sarežģītas saistības – ir salīdzinoši vienkārši papildus nopelnīt vakaros vai brīvdienās. Savukārt datos redzamā sezonalitāte atspoguļo tautsaimniecības specifiku. Gada vidū, kad aktivizējas tūrisms, būvniecība, lauksaimniecība un pasākumu industrija, ir īstermiņa pieprasījums pēc darba rokām. To mērķtiecīgi izmanto strādājošie citās nozarēs, kuru pamatdarbs ļauj apvienot pienākumus. Šī tendence iezīmē arī pārmaiņas sabiedrības finanšu uzvedībā. Papildu ienākumi arvien biežāk tiek mērķtiecīgi novirzīti ilgtermiņa mērķiem, piemēram, uzkrājumiem vai lielākiem pirkumiem. Galvenais izaicinājums ir disciplīna – nodrošināt, lai papildus nopelnītā nauda “neizkūst” ikdienas tēriņos, bet patiešām kalpo finansiālās labklājības stiprināšanai,” saka Ginta Zemgale.

Dati neliecina, ka strādājam vairāk

Blakusdarbs ne vienmēr nozīmē pārstrādāšanos un izdegšanas riskus. Pērn Latvijā 39,1 % blakusdarbā nodarbināto papildu darbā nostrādāja vien 1 līdz 10 stundas nedēļā, bet 26,2 % šim mērķim veltīja 11 līdz 20 stundas nedēļā.

Tas sasaucas ar Eurostat analīzi par pārstrādāšanās riskiem. Kamēr vidēji ES aptuveni 10,8 % iedzīvotāju (Grieķijā pat virs 20 %), apvienojot darbus, strādā vairāk nekā 45 stundas nedēļā, Latvijā šis rādītājs ir salīdzinoši zems – ap 4,1 %. Tas apliecina, ka blakusdarbam lielākoties tiek veltīts salīdzinoši neliels stundu skaits nedēļā un tā nav otra pilna slodze.

Sievietēm otrais darbs ir biežāk

Pēdējo desmit gadu statistika uzrāda stabilu un nemainīgu tendenci – sievietes blakusdarbu uzņemas ievērojami biežāk nekā vīrieši. Pagājušajā gadā otrais darbs bija 26,3 tūkstošiem sieviešu un 19,2 tūkstošiem vīriešu.

Vislielākais blakusdarbā nodarbināto skaits koncentrējas izglītības un veselības nozarēs, kur vēsturiski dominē sieviešu darbaspēks. Tā kā atalgojuma līmenis sabiedriskajā sektorā ne vienmēr spēj reaģēt uz dzīves dārdzību, blakus ienākumi, piemēram, privātstundas vai papildu dežūras citā medicīnas iestādē, var būt kritiski svarīgi pamatvajadzību nodrošināšanai.

Ziemeļvalstīs – dzīvesstils, Austrumeiropā – nepieciešamība

Eurostat analītiskie pārskati liecina, ka ES pastāv divas krasi atšķirīgas blakusdarbu kultūras. Nīderlandē (10,4 %) un Ziemeļvalstīs, piemēram, Dānijā (8,9 %) un Somijā (7,7 %), kur ir ļoti augsts nepilna laika darba īpatsvars, vairāku darbu apvienošana bieži ir brīvprātīga dzīvesstila izvēle, vēlme dažādot savu ikdienu vai attīstīt hobijus.

Turpretī Baltijas valstīs un Austrumeiropā, kur darba tirgū vēsturiski dominē stingrs pilnas slodzes modelis, sekundārā nodarbinātība joprojām lielā mērā ir ekonomiski pamatots solis finanšu stabilitātes nodrošināšanai.

Vismazāk blakusdarbu strādā Bulgārijas (0,5%) un Rumānijas iedzīvotāji, kur oficiālajā statistikā blakusdarbu neuzrāda. Tas, visdrīzāk, varētu liecināt par augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Papildu ienākumi – iespēja sakārtot finanses

Lai blakusdarbā nopelnītā nauda palīdzētu sasniegt finansiālos mērķus, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale iesaka ievērot trīs vienkāršus, bet efektīvus principus.

Novirziet blakusdarbā gūtos ienākumus uz atsevišķu bankas kontu, vislabāk uz krājkontu. Tas palīdzēs nodalīt ikdienas budžetu no mērķtiecīgiem uzkrājumiem un pasargās no spontāniem pirkumiem.
Definējiet skaidru mērķi. Naudu krāt ir vieglāk, ja ir zināms mērķis – drošības spilvena izveide, ātrāka parādsaistību dzēšana, pirmā iemaksa automašīnai vai savam mājoklim, ceļojumam u.tml.
Investējiet savā nākotnē. Ja ir nosegtas pamatvajadzības, pat nelielu blakusdarba peļņu (piemēram, 50 līdz 100 eiro mēnesī) ir vērtīgi sākt regulāri investēt finanšu un kapitāla tirgos, piemēram, novirzīt pensijas 3. līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā vai ieguldījumu fondos