Skola beigusies – sākas finanšu patstāvība

Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās posms pirms studijām ārvalstīs. Tas ir piemērots brīdis, lai runātu par naudu un palīdzētu jauniešiem spert pirmos soļus finanšu patstāvībā.
“Vasara daudziem jauniešiem ir pārejas posms uz lielāku patstāvību – viņi sāk pelnīt paši, plāno savus tēriņus un pieņem arvien vairāk ikdienas finanšu lēmumu. Tieši šajā laikā var veidoties pirmie finanšu paradumi, kas vēlāk noder gan studiju gados, gan sākot patstāvīgu dzīvi. Tāpēc vecāku iesaiste un savlaicīgas sarunas par naudas plānošanu ir būtisks ieguldījums jaunieša finanšu pratībā,” norāda bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Palīdziet jaunietim plānot budžetu pa periodiem
Ja jaunietim vasaras mēnesim paredzēti, piemēram, 200 eiro, nevajadzētu visu summu pārskaitīt uzreiz. Praktiskāk ir sadalīt to pa nedēļām, piemēram, 50 eiro nedēļā. Tas palīdz mācīties plānot tēriņus un izvairīties no situācijas, kad visa nauda iztērēta pirmajās dienās.
Vienojieties par obligātajiem un vēlmju tēriņiem
Pirms vasaras sākuma vecākiem ar jaunieti ieteicams pārrunāt, kas ir nepieciešamie tēriņi – transports, pusdienas, telefona rēķins – un kas ir vēlmes, piemēram, kino, kafejnīcas, spēles vai apģērbs. Tas palīdz saprast, kam nauda jāparedz vispirms.
Māciet sekot līdzi ikdienas tēriņiem
Lai jaunietis iemācītos atbildīgi pārvaldīt savu naudu, būtiski regulāri sekot līdzi ikdienas tēriņiem un pārrunāt tos kopā ar vecākiem. Tas palīdz labāk saprast, kam nauda tiek izlietota, un laikus pamanīt ieradumus, ko nepieciešams koriģēt. Vienlaikus ir vērts vienoties arī par dienas vai mēneša limitiem – piemēram, cik daudz iespējams izņemt skaidrā naudā vai iztērēt internetā.
Atlieciet daļu naudas konkrētam mērķim
Ja jaunietis saņem izlaiduma dāvanu naudā vai sāk vasaras darbu, vērts vienoties, ka vismaz 10–20% no summas tiek atlikti konkrētam mērķim – studijām, datoram, ceļojumam vai citai lielākai vajadzībai. Tas palīdz veidot izpratni, ka daļu ienākumu ir vērts novirzīt ne tikai tūlītējiem tēriņiem, bet arī uzkrājumiem un ilgtermiņa finanšu drošībai.
Runājiet par drošību internetā
Vasarā jaunieši biežāk iepērkas internetā, pērk biļetes un izmanto sociālos tīklus. Tāpēc svarīgi atgādināt: nekad nedalīties ar kartes datiem, PIN kodiem vai internetbankas pieejām. Pirms pirkuma veikšanas jāpārbauda, vai mājaslapas adrese izskatās uzticama, vai ir pieejama informācija par pārdevēju un vai cena nav aizdomīgi zema.
Iepriekš pārrunājiet rīcību neparedzētās situācijās
Svarīgi jau iepriekš pārrunāt, vai vecāki papildinās kontu, ja nauda beigsies pirms norunātā laika. Tas palīdz jaunietim saprast sekas un mācīties pieņemt atbildīgākus lēmumus.
Sagatavojieties nākamajam dzīves posmam
Absolventiem, kuri rudenī sāks studijas vai pārcelsies uz citu pilsētu, vasara ir piemērots laiks, lai apzinātu ikdienas izmaksas – mājokli, pārtiku, transportu, mācību materiālus un apdrošināšanu. Savukārt tiem, kuri dosies studēt uz ārzemēm, īpaši svarīgi jau laikus izveidot pirmo mēnešu budžetu un noskaidrot, kādas būs ikdienas izmaksas konkrētajā valstī, tostarp dzīvesvietai, sabiedriskajam transportam, mobilajiem sakariem un maksājumu veikšanai. Pirms došanās prom ieteicams izveidot arī atsevišķu drošības rezervi neparedzētiem tēriņiem, piemēram, depozītam par dzīvesvietu, mācību materiāliem vai pirmajiem sadzīves pirkumiem.
Vēl par tēmu:
Krāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālākCeļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālāk