• Tweet

Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs ir teju divas reizes augstāks nekā 30 līdz 39 gadu vecuma grupā, kur to norāda 9 % respondentu.

Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs ir gandrīz divas reizes augstāks nekā 30 līdz 39 gadu vecuma grupā, kur to norāda 9 % respondentu. Bankas dati liecina, ka pērn 21 % no hipotekārā kredīta ņēmējiem bijuši jaunieši vecumā līdz 29 gadiem.

“Aptaujas rezultāti apliecina, ka jauniešiem Latvijā ceļš uz pirmā mājokļa iegādi joprojām ir sarežģīts, kas liecina par ierobežotām iespējām veidot uzkrājumus dzīves sākumposmā. Papildus grūtībām uzkrāt pirmajai iemaksai 16 % jauniešu norādījuši arī uz nepietiekamiem vai nestabiliem ienākumiem. Kopumā šie faktori ietekmē vairāk nekā trešdaļu jauniešu, kuri vēlas iegādāties savu mājokli. Tas parāda, cik svarīgi ir veicināt finanšu pratību un uzkrājumu veidošanu jau agrīnā vecumā, kā arī attīstīt pieejamus atbalsta instrumentus jaunajiem profesionāļiem pirmā mājokļa iegādei,” saka bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa.

Pie pašreizējām mājokļu cenām jaunajiem pircējiem bieži nepieciešami vismaz 15 000 līdz 20 000 eiro uzkrājumi pirmajai iemaksai, kas daudziem iedzīvotājiem ir vairāku gadu krāšanas rezultāts.

Vienlaikus jaunajiem mājokļu pircējiem šobrīd pieejami arī vairāki risinājumi, kas palīdz sasniegt mērķi ātrāk. Piemēram, viens no būtiskākajiem atbalsta instrumentiem ir ALTUM garantiju programma jaunajām ģimenēm un speciālistiem, kas ļauj samazināt nepieciešamo pirmo iemaksu.

Mājoklis jauniešiem arī citviet Eiropā kļūst arvien grūtāk sasniedzams

Eurostat jaunākie dati liecina, ka jaunieši Eiropas Savienībā vecāku mājas vidēji pamet 26 gadu vecumā. Visilgāk kopā ar vecākiem dzīvo jaunieši Dienvideiropas valstīs, piemēram, Horvātijā, Grieķijā, Itālijā un Spānijā, savukārt Ziemeļvalstīs – Somijā, Dānijā un Zviedrijā – jaunieši patstāvīgu dzīvi sāk ievērojami agrāk.

Mājokļa izmaksas jauniešus Eiropā skar vairāk nekā sabiedrību kopumā. Gandrīz katrs desmitais jaunietis ES dzīvo mājsaimniecībā, kur mājokļa izmaksas pārsniedz 40 % no ienākumiem, liecina Eurostat dati. Tas apliecina, ka mājokļa pieejamība un iespējas uzkrāt pirmajai iemaksai kļūst par arvien aktuālāku izaicinājumu jauniešiem visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Jauniešu lielākā kļūda – atlikt uzkrājumu veidošanu

“Ceļš uz pirmo mājokli visbiežāk sākas ar regulāriem finanšu paradumiem, nevis lieliem ienākumiem. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir automātisko uzkrājumu veidošana, piemēram, uzreiz pēc algas saņemšanas novirzot 10 līdz 15 % ienākumu atsevišķā krājkontā. Tāpat ieteicams definēt konkrētu mērķi un termiņu, piemēram, cik lielu summu nepieciešams sakrāt pirmajai iemaksai četru vai sešu gadu laikā,” norāda Artis Zeiļa.

Arī papildu ienākumi no blakusdarbiem, mazlietotu lietu pārdošanas vai savu prasmju izmantošanas papildu ienākumu gūšanai var palīdzēt ievērojami ātrāk sasniegt nepieciešamo uzkrājumu apjomu. Tāpat uzkrājumu veidošanu nevajadzētu atlikt uz “labākiem laikiem” – pat salīdzinoši nelielas summas, piemēram, 50 vai 80 eiro mēnesī, ilgtermiņā var kļūt par būtisku pamatu pirmajai iemaksai.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot teju 600 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.