Informāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 43 % pensijas sistēmas dalībnieku, liecina jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati (VSAA). Tas nozīmē, ka arvien lielākā daļa iedzīvotāju savu izvēli par šo uzkrāto līdzekļu likteni vēl nav norādījuši, skaidro Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Līdz šī gada aprīlim valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī bija 1,31 miljons dalībnieku. No tiem 562,4 tūkstoši jeb 43 % bija iesnieguši iesniegumu par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu dalībnieka nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Lielākā daļa jeb 82 % no tiem, kuri savu izvēli ir izdarījuši, norādījuši, ka vēlas uzkrāto kapitālu nodot mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā. Savukārt 16 % izvēlējušies to pievienot konkrēti norādītas personas valsts fondētās pensijas kapitālam, bet tikai 1 % – ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.
Kādas ir pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējas?
Kopš 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespēja noteikt, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls, ja pensijas vecums netiek sasniegts. Valsts fondēto pensiju likums paredz trīs iespējas – nodot uzkrājumu mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, pievienot to citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam vai atstāt valsts budžetā.
“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir svarīga arī plašākā pensiju sistēmas kontekstā, jo tā parāda, ka uzkrātais kapitāls nepazūd un gadījumos, kur no tuvinieka pāragri jāatvadās, var kalpot kā atbalsts ģimenei vai citai paša izvēlētai personai. Vienlaikus tas atgādina, ka pensiju 2. līmenis ir ilgtermiņa finanšu drošības instruments. Tāpēc diskusijās par iespēju šo uzkrājumu izņemt pirms pensionēšanās jābūt ļoti piesardzīgiem. Īstermiņā tas var šķist kā ieguvums, taču ilgtermiņā var būtiski mazināt cilvēka finansiālo drošību vecumdienās, kā arī liegt iespēju ar uzkrāto kapitālu sniegt finansiālu atbalstu tuviniekiem gadījumā, ja pensijas vecums netiek sasniegts,” uzsver Atis Krūmiņš.
Persona var izvēlēties nodot uzkrājumu mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu mantinieki var saņemt atbilstoši vispārējai mantojuma kārtībai. Informāciju par uzkrāto kapitālu iespējams noskaidrot pie zvērināta notāra, uzsākot mantojuma lietu, vai arī vēršoties VSAA. Pēc visu nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas šo summu iespējams saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā.
Tāpat dalībnieks var izvēlēties uzkrāto kapitālu pievienot konkrētas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Šai personai nav obligāti jābūt radiniekam, tomēr jāņem vērā, ka tai attiecīgajā brīdī ir jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja tā nav, uzkrājums tiek mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā. Atšķirībā no mantošanas, šādā gadījumā uzkrāto kapitālu nevar saņemt uzreiz – to varēs izmantot tikai tad, kad attiecīgā persona sasniegs pensijas vecumu. Trešā iespēja ir uzkrājumu atstāt valsts budžetā. Svarīgi atcerēties, ka arī tad, ja cilvēks savu izvēli nav norādījis, uzkrātais pensiju 2. līmeņa kapitāls tiek ieskaitīts valsts budžetā.
Pensiju 2. līmenis ir viens no būtiskākajiem ilgtermiņa finanšu instrumentiem Latvijas iedzīvotāju labklājībai vecumdienās. 77 % Latvijas iedzīvotāju uzkrāj vecumdienām pensiju 2. līmenī, kamēr 35 % veic iemaksas pensiju 3. līmenī un tikai 9 % izmanto citus ieguldījumu veidus.
“VSAA visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem novēl ilgu mūžu un sasniegt vecumu, kad paši varēs izmantot savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, pieprasot vecuma pensiju. Tomēr, pirms tiek sasniegts pensijas vecums, aicinām ikvienu pensiju 2. līmeņa dalībnieku informēt VSAA par savu izvēli, kā rīkoties ar uzkrājumu pensiju 2. līmenī, ja kas atgadās. Pensiju 2.līmeņa kapitāla novēlēšana nav pienākums, bet tas var būt atbalsts tuvākajiem cilvēkiem viņu visgrūtākajā brīdī, ja tāds pienāks,” norāda VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe.
Kur iespējams iesniegt iesniegumu par pensijas mantotāju?
Iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu iespējams iesniegt VSAA portālā latvija.lv, nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu e-parakstu, uz edoc@vsaa.gov.lv vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros. Izvēli par uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanu iespējams veikt neierobežotu reižu skaitu.
Vēl par tēmu:
Mājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālāk