25/05/2026, Kategorija: Finanses, bankas

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 43 % pensijas sistēmas dalībnieku, liecina jaunākie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati (VSAA). Tas nozīmē, ka arvien lielākā daļa iedzīvotāju savu izvēli par šo uzkrāto līdzekļu likteni vēl nav norādījuši, skaidro Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.

Līdz šī gada aprīlim valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī bija 1,31 miljons dalībnieku. No tiem 562,4 tūkstoši jeb 43 % bija iesnieguši iesniegumu par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu dalībnieka nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Lielākā daļa jeb 82 % no tiem, kuri savu izvēli ir izdarījuši, norādījuši, ka vēlas uzkrāto kapitālu nodot mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā. Savukārt 16 % izvēlējušies to pievienot konkrēti norādītas personas valsts fondētās pensijas kapitālam, bet tikai 1 % – ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

Kādas ir pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējas?

Kopš 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespēja noteikt, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls, ja pensijas vecums netiek sasniegts. Valsts fondēto pensiju likums paredz trīs iespējas – nodot uzkrājumu mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, pievienot to citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam vai atstāt valsts budžetā.

“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir svarīga arī plašākā pensiju sistēmas kontekstā, jo tā parāda, ka uzkrātais kapitāls nepazūd un gadījumos, kur no tuvinieka pāragri jāatvadās, var kalpot kā atbalsts ģimenei vai citai paša izvēlētai personai. Vienlaikus tas atgādina, ka pensiju 2. līmenis ir ilgtermiņa finanšu drošības instruments. Tāpēc diskusijās par iespēju šo uzkrājumu izņemt pirms pensionēšanās jābūt ļoti piesardzīgiem. Īstermiņā tas var šķist kā ieguvums, taču ilgtermiņā var būtiski mazināt cilvēka finansiālo drošību vecumdienās, kā arī liegt iespēju ar uzkrāto kapitālu sniegt finansiālu atbalstu tuviniekiem gadījumā, ja pensijas vecums netiek sasniegts,” uzsver Atis Krūmiņš.

Persona var izvēlēties nodot uzkrājumu mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu mantinieki var saņemt atbilstoši vispārējai mantojuma kārtībai. Informāciju par uzkrāto kapitālu iespējams noskaidrot pie zvērināta notāra, uzsākot mantojuma lietu, vai arī vēršoties VSAA. Pēc visu nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas šo summu iespējams saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā.

Tāpat dalībnieks var izvēlēties uzkrāto kapitālu pievienot konkrētas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Šai personai nav obligāti jābūt radiniekam, tomēr jāņem vērā, ka tai attiecīgajā brīdī ir jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja tā nav, uzkrājums tiek mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā. Atšķirībā no mantošanas, šādā gadījumā uzkrāto kapitālu nevar saņemt uzreiz – to varēs izmantot tikai tad, kad attiecīgā persona sasniegs pensijas vecumu. Trešā iespēja ir uzkrājumu atstāt valsts budžetā. Svarīgi atcerēties, ka arī tad, ja cilvēks savu izvēli nav norādījis, uzkrātais pensiju 2. līmeņa kapitāls tiek ieskaitīts valsts budžetā.

Pensiju 2. līmenis ir viens no būtiskākajiem ilgtermiņa finanšu instrumentiem Latvijas iedzīvotāju labklājībai vecumdienās. 77 % Latvijas iedzīvotāju uzkrāj vecumdienām pensiju 2. līmenī, kamēr 35 % veic iemaksas pensiju 3. līmenī un tikai 9 % izmanto citus ieguldījumu veidus.

“VSAA visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem novēl ilgu mūžu un sasniegt vecumu, kad paši varēs izmantot savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, pieprasot vecuma pensiju. Tomēr, pirms tiek sasniegts pensijas vecums, aicinām ikvienu pensiju 2. līmeņa dalībnieku informēt VSAA par savu izvēli, kā rīkoties ar uzkrājumu pensiju 2. līmenī, ja kas atgadās. Pensiju 2.līmeņa kapitāla novēlēšana nav pienākums, bet tas var būt atbalsts tuvākajiem cilvēkiem viņu visgrūtākajā brīdī, ja tāds pienāks,” norāda VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe.

Kur iespējams iesniegt iesniegumu par pensijas mantotāju?
Iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu iespējams iesniegt VSAA portālā latvija.lv, nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu e-parakstu, uz edoc@vsaa.gov.lv vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros. Izvēli par uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanu iespējams veikt neierobežotu reižu skaitu.

1,276 skatījumi




Video

Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu

20/11/2026

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....

Lasīt tālāk
Video

100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli

19/11/2026

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....

Lasīt tālāk
Video

Mājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas

16/11/2026

Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...

Lasīt tālāk
Video

Dabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks

12/11/2026

Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...

Lasīt tālāk
Video

Kulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei

10/11/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...

Lasīt tālāk
Video

FM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem

06/11/2026

Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus

05/11/2026

Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

ASV vēlēšanas mazina riskus Baltijai, taču tuvākie mēneši var būt svārstīgi

05/11/2026

Demokrātu uzvara ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās varētu mazināt ilgtermiņa ekonomiskos un drošības riskus Eiropā un Baltijas valstīs, taču būtiskas izmaiņas ASV tirdzniecības politikā...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki

04/11/2026

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...

Lasīt tālāk
Video

EURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?

30/10/2026

Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...

Lasīt tālāk