Kāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2 arī mūsu pensiju sistēmas pamati ir stabili un ilgtspējīgi. Vienlaikus starptautiski visaugstāk novērtēto sistēmu pieredze iezīmē, ka vēl lielāku finansiālo drošību vecumdienās iespējams panākt ar plašāku iedzīvotāju iesaisti un izpratni par uzkrājumu veidošanu. Par pētījuma secinājumiem un to nozīmi Latvijas kontekstā – Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītāja Ata Krūmiņa komentārs.
Jaunākajā indeksā, kas aptver 52 pensiju sistēmas un 65 % pasaules iedzīvotāju, visaugstāko novērtējumu saņēmusi Nīderlande. Šogad atzītāko pensiju sistēmu vērtējumā Nīderlandei, Islandei, Dānijai un Izraēlai pievienojusies arī Singapūra. Šo valstu panākumu pamatā ir ne tikai valsts garantētais atbalsts, bet arī spēcīga un motivēta darba devēju un pašu iedzīvotāju iesaiste uzkrājumu veidošanā.
Izšķirošais ir valstī pavadītais laiks
Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēma, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, balstās trīs līmeņos, kur pirmais ir valsts garantētā pensija. Tās apmērs nav atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām, bet gan no valstī nodzīvotajiem un/vai nostrādātajiem gadiem – par katru gadu tiek uzkrāti 2 %, tādējādi pēc 50 gadiem pienākas pilns jeb 100 % pensijas apmērs. Nīderlandē, nosakot pensiju, tiek ņemti vērā arī personas sociālie apstākļi – vientuļš pensionārs var saņemt ap 2070 eiro (70 % no minimālās algas), savukārt dzīvojot ar partneri līdz 50 % no minimālās algas. Dānijā pilna valsts pensija pienākas iedzīvotājiem, kuri valstī nodzīvojuši 40 gadus, bet īsāka perioda gadījumā summa ir proporcionāli mazāka.
Iedzīvotāju iesaiste – atslēga lielākām pensijām nākotnē
Arī Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma, kas veido stabilu pamatu iedzīvotāju labklājībai vecumdienās. Pensiju 2. līmenis jau šobrīd ir viens no būtiskākajiem ilgtermiņa finanšu instrumentiem – 77 % Latvijas iedzīvotāju uzkrāj pensiju 2. līmenī, 35 % veic iemaksas pensiju 3. līmenī, bet citos finanšu instrumentos investē vien 9 %.
Vai varam ko mācīties?
Gan Dānijā, gan Nīderlandē tieši pensiju 2. līmeņa uzkrājumi veido lielāko daļu no kopējās pensijas, savukārt valsts pamatpensija kalpo kā drošības spilvens, nevis galvenais ienākumu avots. Šajās valstīs ilgstoši tikusi veidota uzkrāšanas kultūra, augsts iemaksu apmērs un sabiedrības uzticēšanās pensiju fondiem, kas nodrošina būtiski augstāku ienākumu aizvietojuma līmeni vecumdienās. Ja Latvijā iemaksas pensiju 2. līmenī ir 5 % no atalgojuma, tad, piemēram, Dānijā tās sasniedz vidēji 12 %, pateicoties darba devēju un darbinieku kopīgām iemaksām. Tas nozīmē, ka cilvēku labklājība pensijā lielā mērā balstās uz individuāli uzkrāto kapitālu un salikto procentu efektu vairāku desmitgažu garumā.
Augstāk novērtēto valstu pieredze rāda: stabils otrais līmenis ir nepieciešamība
Starptautiski visaugstāk novērtēto sistēmu pieredze rāda, ka izšķiroša nozīme ir ne tikai iemaksu apmēram, bet arī sistēmas stabilitātei, augstai finanšu pratībai, ilgtermiņa uzkrāšanas kultūrai un sabiedrības uzticībai pensiju fondiem. Piemēram, Nīderlandē dalība otrajā līmenī formāli ir brīvprātīga, taču praksē tā ir gandrīz visaptveroša – aptuveni 90 % strādājošo ir iesaistīti, jo uzkrāšana notiek automātiski caur darba devējiem un nozares koplīgumiem. Līdzīgi Dānijā darba devēja līdzdalība un augstas iemaksas ir sistēmiska norma, nevis individuāla izvēle.
Tāpēc diskusijās par pensiju 2. līmeņa nākotni Latvijā galvenajam jautājumam nevajadzētu būt par uzkrājumu priekšlaicīgu izņemšanu, bet gan par to, kā stiprināt uzkrāšanas paradumus un turpmāku sabiedrības uzticēšanos sistēmai. Ja mērķis ir pēc iespējas lielāka pensija un finansiālā drošība vecumdienās, tad pieredze no citām valstīm rāda – stabils, plaši aptverts un pietiekami finansēts otrais līmenis ir nevis izvēles jautājums, bet nepieciešamība.
Vēl par tēmu:
Kopīgs mājoklis bez laulības – kā pasargāt sevi finansiāli un juridiski
Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā trešdaļu jeb 35 % no bankas Citadele izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem Latvijā saņēma klienti, kuri nebija reģistrējuši laulību. Lai gan daļa...
Lasīt tālākJaunas eiro banknotes digitālajā laikmetā: lielāka drošība vai modes lieta?
Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina darbu pie jaunas paaudzes eiro banknošu dizaina. Lai gan maksājumu paradumi mainās un bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien populārāki, eiro banknotes...
Lasīt tālākNogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākDzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālākNaudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākPirkt vai īrēt mājokli? Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu
Īrēt vai iegādāties savu mājokli – šis jautājums ir aktuāls daudziem, īpaši brīdī, kad ikmēneša īres maksa pieaug un tuvojas potenciālajam kredītmaksājuma apmēram. Tomēr finansiālais...
Lasīt tālāk