• Tweet

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā alternatīvajā izvērtējumā aptuveni 20% jeb 162 studiju programmas atzinusi par nekvalitatīvām un tādām, kam nebūtu jāpiešķir valsts finansējums.

Augstākās izglītības padome (AIP) gan uzskata, ka šis vērtējums nebūt nav objektīvāks par iepriekšējo, jo izmantota viena un tā pati pamatinformācija.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis preses konferencē informēja, ka IZM, izvērtējot studiju programmas pēc savas metodoloģijas, secinājusi, ka 162 no tām nav kvalitatīvas un ilgtspējīgas, līdz ar to tās nebūtu jāfinansē no valsts budžeta. Šāds solis ļautu ietaupīt vairāk nekā trīs miljonus latu. Ministrs norādīja, ka šo summu varētu atstāt augstākās izglītības maciņā: «No šīs naudas es nenoņemtu nevienu santīmu augstākās izglītības studiju vietu finansēšanai, bet novirzītu kvalitatīvo un ilgtspējīgo programmu vajadzībām.» Viņš gan uzsvēra, ka valsts naudas atņemšana nekvalitatīvajam produktam nenozīmē to slēgšanu. Tas esot pašu augstskolu ziņā – izlemt, vai uzturēt tādas programmas un par kādiem līdzekļiem. Taču IZM noteikti atsakoties tērēt naudu par sliktu preci. R. Ķīlis pat pieļāva iespēju atņemt daļai nekvalitatīvo programmu licenci. Vaicāts, ko darīt studentiem, kas mācās kritiski vērtētajās programmās, ministrs atbildēja, ka tas jālemj viņiem pašiem un tas tomēr ir augstskolu un studentu attiecību jautājums, nevis IZM.

AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra pauda pārliecību, ka IZM vērtējums nekādā ziņā nav objektīvāks par AIP veikto: «Tie taču balstīti uz vienām un tām pašām anketām. Tikai eksperti, kas strādāja AIP uzdevumā, šos datus interpretēja vienā veidā, bet IZM – savā veidā, taču pamata informācija ir viena un tā pati.» Viņš uzskata, ka tas viss darīts nevis tādēļ, lai ietaupītu valsts līdzekļus, bet galvenais uzsvars – salikt programmu ranžējumu pa vietām. J. Vētra nodēvēja ministriju par meža sanitāru, kas vēlas apēst visu, kas ir vājāks un kuslāks, paķerot vēl arī klāt kādu stiprāko, kamēr augstskolas cenšas visu laiku radīt ko jaunu. Milzīga ieguvuma budžetam no šāda soļa gan nebūs. «Ja projekta rezultāta panākšanai – gūt trīs miljonu latu ietaupījumu – jāiztērē viens miljons, tad tas neizskatās pēc sevišķi laba biznesa,» teica AIP priekšsēdētājs.

Daugavpils universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis atzina, ka kopumā arī par alternatīvā vērtējuma, kas gan esot tāds dīvains, rezultātiem sūdzēties nevarot: «No DU iesniegtajām 55 programmām trešajā – nekvalitatīvajā – grupā ieskaitītas mazāk nekā desmit. Uzskatu, ka rezultāti ir pietiekami labi. Tas, ka piecas programmas, ko starptautiskie eksperti bija ieskaitījuši augstākajā grupā, IZM ielikusi zemākajā, gan ir diskutējams jautājums, un par to vēl ar ministriju skaidrosimies.» Taču, skatoties uz IZM vērtējumu kā Rektoru padomes prezidentam, A. Barševskim esot krietni lielāki iebildumi: «Tas ir nonsenss – uzaicina starptautiskus ekspertus, tie pēc IZM apstiprinātas metodikas izvērtē visas programmas, iesniedz savu skatījumu, kas, izrādās, [IZM] nav pieņemams, jo ir pārāk labs.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe