Šogad velozagļi visaktīvākie bijuši maijā un augustā
Rudenī, kad kļūst arvien tumšāks, velosipēdu zagļi tādas iecienītas noziegumu pastrādāšanas vietas kā velonovietnes un veikalu ieejas nomaina pret šķūnīšiem un pagrabiem, kur velosipēdi novietoti glabāšanai pa ziemu. Kā liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) jaunākie dati, šā gada velosezonā garnadži visaktīvākie bijuši maijā un augustā, savukārt vidējā skāde, kas atlīdzināta saimniekam par velozādzību, ir bijusi vairāk nekā 120 latu.
Šogad lielākoties zagļi savus nodomus realizējuši, vienā reizē nozogot vienu vai divus velosipēdus, taču ir fiksēti gadījumi, kad zagļi vienā reizē nozaguši pat četrus velosipēdus, kas ir arī iepriekšējo gadu antirekords. BALTA šogad fiksējusi septiņus šādus gadījumus. Reģistrēts arī gadījums, kad visa ģimene palikusi bez saviem braucamrīkiem, jo zagļi no šķūnīša piesavinājušies uzreiz četrus velosipēdus. Vidējā summa, kas šajā velosezonā izmaksāta par velosipēda zādzību, saglabājusies pagājušā gada līmenī, kas ir vairāk nekā 120 latu. Savukārt pēdējos trīs gados kopējā summa, kas atlīdzināta par velosipēdu zādzībām, bijusi 30 000 latu.
„Jāatzīst, ka šogad vairumā gadījumu divriteņi nozagti ārpus adreses, kas reģistrēta apdrošināšanas polisē, t.i. pie veikaliem, bibliotēkām vai darba vietām. BALTA pieredzē ir arī gadījumi, kad īpašnieki nepieslēdz savus divriteņus, atstāj tos pieslietus uz ielas, iestumj verandās vai trepju telpās ar domu, ka ātri aizskries uz sev nepieciešamo vietu un tūdaļ atgriezīsies. Taču, kad velosipēda īpašnieks atgriežas, divriteņa vairs nav. Šādi novārtā atstāti velosipēdi ir garnadžu lielākais prieks. Lai arī vairums velosipēdu nozagti ārpus reģistrētās adreses, šogad bijuši 12 gadījumi, kad velosipēdi nozagti ielaužoties. Garnadži visbiežāk ielauzušies pagrabos vai citās palīgtelpās, kur tiek glabātas dažādas mantas. Turklāt gada tumšais laiks ir īsti piemērots šādiem zagļu uzbrukumiem,” norāda BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Aplūkojot garnadžu aktivitātes Latvijas reģionos, var secināt, ka visaktīvāk garnadži darbojas Vidzemē un Rīgā. Tāpat augsta zagļu aktivitāte ir Latgalē, krietni zemāka – Kurzemē un Zemgalē. Turklāt šajā velosezonā tieši Jēkabpilī zagļiem reiz bijis īpaši liels guvums, kad vienā reizē ģimenei nozagti četri velosipēdi.
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālāk