• Tweet

Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas pensionāru, bija nepilni 673 eiro. Tomēr, kā norāda Luminor pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Atis Krūmiņš, šie vidējie rādītāji bieži neatspoguļo reālo situāciju – liela daļa pensionāru saņem ievērojami mazāk, kas uzsver nepieciešamību proaktīvi domāt par savu nākotnes pensiju.

Pensiju plaisa Latvijas reģionos
Saskaņā ar pieejamajiem datiem par pagājušā gada vasaru lielākā vidējā pensija reģistrēta Mārupes novadā (781 eiro), savukārt mazākā – Rēzeknes novadā, kur tā bija vien 515 eiro. Pensionāru sadalījums pēc pensijas apmēra atklāj vēl dramatiskāku ainu, lai gan daļa saņem pietiekami augstas pensijas, ievērojams skaits pensionāru saņem mazāk nekā vidēji – no tiem 27 % saņem robežās no 500 līdz 300 eiro, bet 13 % nesaņem vairāk par 300 eiro, kas nozīmē, ka daļai pensijas līmenis ir tik zems, ka tas būtiski ietekmē viņu ikdienas finansiālo drošību.

Reģionālo atšķirību kontekstā īpaši akūta ir situācija Latgalē un Vidzemē. Arī Luminor aptaujas dati* rāda, ka tieši šajos reģionos procentuāli ir visvairāk cilvēku, kuri neveic nekādus uzkrājumus pensijai: katrā no šiem reģioniem 13 % iedzīvotāju.
“Šie dati uzsver to, cik svarīgi ir pašam maksimāli censties veidot savu nākotnes uzkrājumu. Tas nav tikai ieteikums, bet gan nozīmīgs priekšnosacījums tam, lai vecumdienās būtu lielākas iespējas nodrošināt sev stabilu un komfortablu ikdienu. Lai sasniegtu šo mērķi, vidējam ienākumu līmenim vecumdienās būtu jābūt vismaz 70 % no darbā saņemtās vidējās algas. Diemžēl demogrāfiskās tendences Latvijā nav iepriecinošas – sabiedrība noveco, dzimstība samazinās. Tas vēl vairāk uzsver nepieciešamību rūpēties par finansiālo drošību,” uzsver A. Krūmiņš.

Ieguldījumi nākotnes labklājībā kļūst arvien būtiskāki reģionu nevienlīdzības dēļ
Viens no veidiem, kā veidot papildu uzkrājumus pensijai, ir iemaksas pensiju 3. līmenī. Lai gan izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju – 77 % – pensijas kapitālu uzkrāj galvenokārt pensiju 2. līmenī, 35 % iedzīvotāju izmanto arī pensiju 3. līmeni. Ieteicams šim uzkrājumam iespēju robežās novirzīt apmēram 10 % no ikmēneša ienākumiem.

Lai uzkrājums būtu finansiāli izdevīgs, būtiski ir izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Jo vairāk laika atlicis līdz pensijas vecumam, jo lielāku risku var atļauties uzņemties, izvēloties attiecīgu ieguldījumu stratēģiju. Ilgtermiņā riskantāki plāni nereti nodrošina augstāku peļņu nekā konservatīvie, tāpēc, uzsākot uzkrāšanu jaunībā, šo iespēju vērts izmantot.

Finanšu uzkrājumi un pensija: kā sākt domāt par nākotni
Lai nodrošinātu finansiālu stabilitāti vecumdienās, būtiska loma ir ne tikai pensiju sistēmas uzkrājumiem, bet arī personīgai finanšu disciplīnai. Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos gados pieaug, un tas ir labs brīdis, lai sāktu domāt par uzkrājumiem ilgtermiņā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2025. gada trešajā ceturksnī vidējā alga pēc nodokļu nomaksas sasniedza 1361 eiro, gada laikā pieaugot par teju 11 %, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas kāpumu un nodrošinot gandrīz 6 % reālu algu pieaugumu.

Luminor dati liecina, ka 34 % Latvijas iedzīvotāju savu finanšu situāciju vērtē kā labu – spēj segt ikdienas izdevumus un reizēm veidot uzkrājumus. Tomēr tikai 6 % iedzīvotāju savus ienākumus raksturo kā ļoti labus – regulāri uzkrājot un atļaujoties visu nepieciešamo. Ņemot vērā šos datus, ir būtiski uzkrājumus padarīt par ieradumu, ne tikai neparedzētiem gadījumiem, bet arī ilgtermiņā. Finansiālā drošība ir vērtība, kas ietekmē dzīves kvalitāti, un to var nodrošināt, atsakoties no impulsīviem pirkumiem un plānojot savus izdevumus apzināti. Jo agrāk sāksim, jo lielāku mieru un stabilitāti uzkrājumi varēs sniegt nākotnē.