• Tweet

Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību. Vienlaikus atsevišķos mēnešos trešdaļu no elektroenerģijas patēriņa Latvijā saražoja saules elektrostacijas, savukārt dabasgāzes sektorā dabasgāzes cenas joprojām bija stabilas, bet centralizētajā siltumapgādē – šķelda saglabājās kā ekonomiski izdevīgākais kurināmā resurss.

“Aizvadītā gada svarīgākais notikums Baltijas valstu enerģētikas sektorā bija profesionāli paveiktā pievienošanās Eiropas energosistēmai, līdz ar atslēgšanos no BRELL, atstājot pagātnē pēdējo nozīmīgo padomju mantojumu enerģētikas sektorā. Neraugoties uz atkārtotiem mēģinājumiem sēt paniku par iespējamiem elektroenerģijas pārrāvumiem, strauju elektroenerģijas cenas pieaugumu un citām “labvēļu” sacerētām blēņām, pārslēgšanās noritēja pēc plāna. Rūpīga gatavošanās, neskaitāmi rīcības scenāriji dažādām situācijām un atklāta saruna ar sabiedrību, ļāva pārslēgšanos aizvadīt tā, ka sabiedrība tehniski pārslēgšanos pat nemanīja. Savukārt elektroenerģijas cenas mazināšanās arī aizvadītajā gadā apliecina, ka Baltijas lēmums paaugstināt elektroenerģijas sektora drošību, bija pareizs,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Trešdaļu no elektroenerģijas patēriņa atsevišķos mēnešos Latvijā saražoja saules elektrostacijas
Elektroenerģijas biržā 2025. gadā Latvijā fiksētas 178 stundas ar negatīvām elektroenerģijas cenām, ļaujot mājsaimniecībām ar mainīgas cenas līgumiem samazināt elektroenerģijas izmaksas. Vidējā elektroenerģijas cena biržā 2025. gadā bija 85,73 eiro par MWh, kas ir par 2% zemāka nekā 2024. gadā, savukārt fiksētās cenas piedāvājumi mājsaimniecībām turpināja samazināties. Saskaņā ar publiskajiem datiem 2025. gada pirmajos 9 mēnešos elektroenerģijas cena bija 11,5 centi par kWh, kas 2024. gadā bijā 13 centi par kWh, bet 2023. gadā – 16,6 centi par kWh.

Lai gan biržas cenas neietekmē lietotājus, kam noslēgts fiksētas cenas līgums, biržas cenu izmaiņas ir nozīmīgas ilgākā laika posmā. Ja elektroenerģijas cena biržā ilgstoši ir augstāka vai zemāka, beidzoties fiksētās cenas līgumam, tirgotājs piedāvās jaunu cenu. Piemēram, ja biržas cenas ir kritušās, arī nākamais fiksētās cenas līgums var būt lētāks. Līdz ar to ilgtermiņā biržas cenai ir ietekme arī uz fiksēto cenu.

Nozīmīgs ieguldījums elektroenerģijas sistēmas stabilitātē 2025. gada laikā veikts, attīstot elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Latvijā, īstenojot bateriju uzkrāšanas (BESS) projektu, ieguldīti 77 miljoni eiro, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. Šie risinājumi no 2026. gada ļaus samazināt elektroenerģijas balansēšanas izmaksas aptuveni par 20 miljoniem eiro gadā.

Vienlaikus Latvijā strauji attīstījās saules elektroenerģijas ražošana – atsevišķos periodos vasarā saules enerģija nodrošināja līdz pat trešdaļai no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Šāda tendence iezīmējas visā Eiropas Savienībā, pirmo reizi saules enerģija 2025. gadā ir kļuvusi par lielāko elektroenerģijas ražošanas avotu.

Kopumā 2025. gadā Latvija saražoja 5,8 TWh elektroenerģijas, savukārt patēriņš sasniedza 7,2 TWh. Taču, neskatoties uz to, ka atsevišķos mēnešos, piemēram, 2025. gada februārī, saražotais apjoms Latvijā pārsniedza patēriņu, visa gada garumā Latvija pilnībā nevarēja nosegt patēriņu.

Vairumā gadījumu elektroenerģijas kabeļu remontdarbi ir ieplānoti pirms apkures sezonas iestāšanās, tomēr dažkārt remontdarbiem nepieciešams ilgāks laiks. Igaunijā šobrīd remontdarbi turpinās, kas ierobežo spēju pārvadīt lētāku elektroenerģiju uz Latviju, ko savukārt Igaunijā importē no Somijas. Tas rada lielāku Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas cenu atšķirību salīdzinājumā ar Igauniju, kur elektroenerģijas cena provizoriski turpinās būs zemāka. Atbilstoši publiskajai informācijai (plānoto remontdarbu grafiku) remontdarbi tiks pabeigti 2027. gada sākumā.

Pēc sinhronizācijas ar Eiropas elektroenerģijas tīklu Baltijas valstis turpināja stiprināt kritiskās enerģētikas infrastruktūras noturību, tostarp sadarbojoties Eiropas Savienības līmenī un īstenojot pasākumus aizsardzībai pret hibrīda draudiem.

Dabasgāzes cenas biržā saglabājušās stabilas
Vidējā dabasgāzes cena Eiropas dabasgāzes tirdzniecības biržā TTF 2025. gadā bija 36,32 EUR/MWh. Biržas cenas uzskatāmas par galveno Eiropas dabasgāzes vairumtirdzniecības indeksu, no kura tiek veidotas cenas gan importam, gan arī vietējām piegādēm, tai skaitā arī Latvijā.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu 2023. gada 1. maijā pakāpeniski turpināja pieaug to dabasgāzes tirgotāju skaits, kas nodrošina dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu mājsaimniecībām. 2025. gadā pakalpojumu nodrošina pieci tirgotāji – AS “Latvijas Gāze”, AS “Latvenergo”, SIA “Elenger”, SIA “Alexela” un SIA “MVBK”. Šis ir pozitīvs rādītājs, kas nodrošina lielāku konkurenci tirgotāju vidū, kas savukārt paver iespējas mājsaimniecību lietotājiem saņemt arvien izdevīgākus piedāvājumus.

Arī 2025. gads nebija izņēmums, kad Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) turpināja pildīt savu stratēģisko nozīmi Baltijas valstu un Somijas energosistēmā. Krātuvē novietotais dabasgāzes apjoms sasniedza 14,5 TWh, kas veidoja aptuveni 82% no rezervētās jaudas 2025./2026. gada krātuves ciklam. Ja raugās uz Eiropu kopumā, vidējais krātuvju aizpildījums oktobra beigās veidoja aptuveni 82,8%.

Lai gan dabasgāzes patēriņš pieaug apkures sezonas laikā, kas ir sezonāli raksturīgs rādītājs, kopumā aizvadītajā gadā turpinājās lejupejoša tendence dabasgāzes patēriņā, ko liecināja 2025. gada laikā apkopotie dati. 2025. gada 11 mēnešos Latvijā patērētas 7,8 TWh dabasgāzes, kamēr 2024. gada attiecīgajā periodā tika patērētas 7,9 TWh dabasgāzes.

Arvien vairāk centralizētajā siltumapgādē izmantoja atjaunīgos energoresursus
2025. gads arī siltumenerģijas nozarē bija meteoroloģiski netipisks, kas tieši ietekmēja siltumenerģijas patēriņu. Proti, 2024./2025. gada ziemas sezona bija par 2,6 grādiem siltāka par normu, kas ļāva iedzīvotājiem ietaupīt uz patēriņa rēķina gada pirmajos mēnešos. Arī pavasaris un vasara bija kontrastiem bagāts, jo, piemēram, aprīlī tika piedzīvots vēsturisks karstuma vilnis (līdz +28°C), savukārt augusts bija viens no vēsākajiem šajā gadsimtā. Savukārt nelielais sniega daudzums ziemā izraisīja vājus pavasara palus, kas samazināja elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās, tādējādi vairāk paļaujoties uz termoelektrostacijām.

Turpinājās atkarības mazināšanai no dabasgāzes, palielinot vietējo energoresursu īpatsvaru. Šķelda saglabājās kā ekonomiski izdevīgākais resurss centralizētajā siltumapgādē (~25 EUR/MWh). Tāpat arī atjaunīgo energoresursu īpatsvars siltumapgādē sasniedza aptuveni 61%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Visbeidzot tika uzsākti vairāki modernizācijas projekti, tostarp siltuma atgūšanas risinājumi un biometāna integrācija sistēmā.