• Tweet

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus, kas atbilst mūsdienu darba tirgus vajadzībām.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra, ka viedokļu atšķirības šajā jautājumā ir bijušas un, visticamāk, būs arī turpmāk, taču komisija cer otrajā lasījumā panākt kompromisu ar visām iesaistītajām pusēm. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam plānots nākamā gada 30.janvāris.

Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50 procentu apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50 procentiem tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme.

Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas paredz virsstundu piemaksas samazinājumu, neietekmējot pārējos koplīguma noteikumus, paredz likumprojekts.

Grozījumi piedāvā arī risinājumu situācijām, kad pēc koplīguma termiņa beigām sarunas par jaunu koplīgumu nonāk strupceļā. Ja divu gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās netiek noslēgts jauns koplīgums, jebkurai no pusēm būs tiesības vienpusēji atteikties no visa koplīguma vai tā daļas piemērošanas, rakstveidā par to paziņojot otrai pusei vismaz sešus mēnešus iepriekš un norādot atteikšanās iemeslus.

Lai mazinātu dīkstāves negatīvās sekas un veicinātu darba vietu saglabāšanu, likumprojekts paredz darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un noteikumiem. Darba devējam plānots noteikt tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70 procentiem, ja dīkstāve ilgst vairāk nekā piecas darba dienas. Savukārt, ja dīkstāve turpināsies ilgāk par četrām nedēļām pēc kārtas, darbiniekam būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu.

Darbinieku aizsardzības stiprināšanai likumprojekts paredz tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu, ja nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums pārsniedz divas nedēļas pēc noteiktā izmaksas datuma. Šis nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad uzņēmumā ir dīkstāve un atlīdzība tiek samazināta saskaņā ar likumu.

Tāpat grozījumi paredz, ka darba devējs nevarēs uzteikt darba līgumu ilgstošas darbinieka darbnespējas dēļ, ja darbnespēja saistīta ar smagi slima bērna (līdz 18 gadu vecumam) kopšanu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlijs noteicis nepieciešamību nodrošināt vecāka nepārtrauktu klātbūtni. Šādos gadījumos darbiniekam būs pienākums informēt darba devēju un iesniegt attiecīgos dokumentus.

Tāpat likumprojekts paredz iespēju pagarināt darba dienas ilgumu par divām stundām (nevis tikai vienu, kā tas ir šobrīd), vienlaikus saglabājot 40 stundu darba nedēļu. Tāpat paredzēta iespēja darba devējam un darbiniekam vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot esošo darba samaksu. Šādu vienošanos varēs noslēgt gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi ar iespēju vēlāk atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.