• Tweet

Pēdējā laikā publiskajā telpā bijis daudz emociju un kritikas par valsts parāda apjomu un tā vadību. Taču, pirms ļauties emocijām, ir svarīgi saprast, kādi ir objektīvie fakti un valdības redzējums par to. Centīšos kliedēt dažus populārus aizspriedumus un parādīt, ka valsts parāda vadība ir ne tikai politiska, bet arī profesionāla publisko finanšu pārvaldības joma. Latvijas valsts parāds pēdējos gados ir pieaudzis mēreni galvenokārt divu iemeslu dēļ – valdības atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas un secīgās energo krīzes laikā un strauji palielinātajiem aizsardzības izdevumiem.

Galvenā prioritāte – valsts drošība

Aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā Eiropas valstis saskaras ar bezprecedenta izaicinājumiem drošības jomā un nepieciešamību strauji palielināt izdevumus savu aizsardzības spēju stiprināšanai. Gan Latvija, gan arī citas Eiropas valstis meklē risinājums, kā finansēt pieaugošos izdevumus aizsardzībai. Piemēram, Igaunija ir izvēlējusies vismaz daļēji šīs vajadzības kompensēt ar pievienotās vērtības nodokļa likmes celšanu. Latvijas valdība šobrīd neizskata šādu risinājumu, bet plāno mūsu valsts aizsardzības vajadzības finansēt, optimizējot budžeta izdevumus citās jomās un, ja ar to nepietiek, palielinot valsts budžeta deficītu.

Neapšaubāmi, ar parāda audzēšanu ir jābūt piesardzīgiem un tas nedrīkst augt nekontrolēti. Tādēļ valdība ir lēmusi, ka, finansējot papildu izdevumus valsts drošībai, valsts parāds nedrīkst pārsniegt 55% no IKP, kaut gan Eiropas Savienības (ES) fiskālie nosacījumi pieļauj parādu līdz 60% no IKP. Tuvākajā nākotnē vairums Eiropas Savienības valstu plāno budžetus ar deficītu (16 Eiropas Savienības valstis, to skaitā arī Latvija, ir pieteikušās valsts izņēmuma klauzulas izmantošanai aizsardzības izdevumu palielināšanas vajadzībām, kas ļauj pārsniegt maksimāli pieļaujamo izdevumu pieauguma līmeni, pat ja deficīts pārsniegs fiskālajos noteikumos noteikto ierobežojumu 3% no IKP), tādējādi tuvākajos gados sagaidāms, ka vairumam ES dalībvalstu deficīta un attiecīgi arī parāda līmeņi palielināsies.

Latvijas mērķis ir nodrošināt pieaugošās aizsardzības vajadzības, pieļaujot valsts budžeta deficītu tādā apmērā, lai parāds nepārsniegtu 55% no IKP. Ar šādu pieeju spēsim noturēt valsts parādu mērenā, ilgtspējīgā līmenī, lai parāda apkalpošanas izdevumi neveidotu nesamērīgu slogu valsts budžetam ilgtermiņā.

Investīcijas valsts aizsardzībā sekmēs vietējās militārās industrijas attīstību un ekonomikas izaugsmi nākotnē

Neapšaubāmi, ieguldījumi valsts drošībā un aizsardzības spēju stiprināšanā ir jāveic nekavējoties, jau šodien, nevis kaut kad nākotnē, jo tas ir mūsu valsts pastāvēšanas jautājums. Taču ne mazāk svarīgi ir rūpēties par demogrāfijas veicināšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai, zinātnei, izglītībai. Šīs ir prioritātes, kas veicinās mūsu valsts izaugsmi, konkurētspēju nākotnē, vairos labklājību un nodrošinās drošības sajūtu gan uzņēmējos, gan Latvijas iedzīvotājos. Ja iedzīvotāji, uzņēmēji, investori jūtas droši, tad vairāk naudas nonāk ekonomiskajā apritē, uzņēmēji paplašina darbību, algo cilvēkus, ceļ algas, maksā nodokļus, kas veicina gan ekonomisko izaugsmi, gan papildina budžeta ieņēmumus. Līdz ar to investīcijas valsts aizsardzībā šodien, veicina valsts labklājību nākotnē.

Valdība ir radusi iespēju nākamgad valsts budžetā ietaupīt 171 miljonu eiro un turpmāk vēl vismaz 150 miljonus eiro katru gadu. Diskusijas turpinās un tiek meklētas vēl papildu iespējas optimizēt izdevumus.

Lai plānotie ievērojamie budžeta izdevumi aizsardzībai dotu atdevi ekonomikai (palielinātu IKP), ir paredzēts mērķtiecīgi palielināt nacionālās industrijas intensitāti Nacionālo bruņoto spēku iepirkumos, dubultojot to līdz 20% 2028. gadā un nākotnē līdz pat 30%. Kā arī paredzēts investēt aizsardzības inovācijās vismaz 1,5% no aizsardzības budžeta. Tātad, liela daļa no militārā aprīkojuma būs jāiegādājas tieši no vietējiem uzņēmumiem. Šāda pieeja sekmēs gan jaunu uzņēmumu rašanos, gan esošo uzņēmumu straujāku attīstību, motivējot kāpināt ražošanas jaudas, algot vietējos darbiniekus un būvēt rūpnīcas Latvijā. Piemēram, jau šobrīd Valmierā tiek ražoti Patria bruņutransportieri, latvieši ražo zemes, gaisa un ūdens dronus, paredz būvēt munīcijas modulāro lādiņu rūpnīcu Iecavā, Berģos uzņēmums “Baltic Photonics” plāno kļūt par Eiropā lielāko militārās klases nakts redzamības ierīču ražotni. Ņemot vērā gan Latvijas militārās vajadzības, gan kopumā pasaulē strauji augošo pieprasījumu pēc militāram precēm, šāda veida uzņēmumi turpmākajos gados Latvijā būs arvien vairāk un arī tie dos būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, veicinot tās straujāku izaugsmi.

Mūsu valsts aizsardzība tuvākajos gados būs augstākā prioritāte un mums arī turpmāk būs jārod ievērojami līdzekļi valsts drošībai. Rast tik lielus līdzekļu ietaupījumus valsts budžetā, lai neciestu valsts sniegto pakalpojumu klāsts un atbalsts zinātnei, uzņēmējdarbībai un citām prioritātēm, tuvākajos gados nebūs iespējams. Savukārt, nodokļu celšana, lai mazinātu valsts budžeta deficītu, valdībā netiek apspriesta. Svarīgi panākt, lai ekonomiskā izaugsme būtu straujāka par valsts parāda pieaugumu ilgtermiņā, un tad arī valsts parāds pret IKP stabilizēsies un samazināsies. Investīcijas valsts aizsardzībā sekmēs arī vietējās militārās industrijas un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, kas dos atdevi valsts ekonomikai, veicinās tās izaugsmi, papildinās valsts budžeta maku un ļaus pakāpeniski mazināt valsts parādu.

Valsts budžeta deficīts ir valsts parāda pieauguma galvenais cēlonis

Ja valsts budžeta ieņēmumi nesedz izdevumus, veidojas valsts budžeta deficīts, kura finansēšanai valstij ir nepieciešams aizņemties papildu resursus. Ilgtermiņā valsts parāda tendences – pieaugumu, samazinājumu vai stabilizēšanos – ietekmē tieši tas, vai valsts budžets tiek veidots ar deficītu, pārpalikumu vai izdevumi ir sabalansēti ar ieņēmumiem.

Valsts parādu ir iespējams samazināt, veidojot valsts budžetu ar pārpalikumu un to novirzot valsts parāda atmaksai. Finansējumu parāda atmaksai arī var iegūt, pārdodot valsts rīcībā esošos aktīvus (uzņēmumus vai valsts kapitāldaļas) un gūtos līdzekļus mērķtiecīgi novirzot valsts parāda atmaksai.

Latvijas valstij piederošo aktīvu pārdošana tuvākajā laikā nav plānota un, ņemot vērā neatliekamas prioritātes aizsardzības jomā, valsts budžets nākamajos gados tiek plānots ar deficītu, kura finansēšanai būs jāveic aizņemšanās finanšu tirgos un valsts parāds turpinās augt.

Ņemot vērā, ka valsts budžetu nākamajos gados nav iespējams veidot ar pārpalikumu, valsts parāds arī tiks atmaksāts ar resursiem, kas iegūti ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos. Respektīvi, iepriekšējos gados uzņemtās valsts parāda saistības, kurām pienāk atmaksas termiņš, tiek aizstātas (jeb pārfinansētas) ar jaunām parāda saistībām, kurām ir citi nosacījumi – procentu likme, atmaksas termiņš, apjoms.

Papildus budžeta vajadzību un parāda saistību finansēšanai jāuztur resursu rezerve Valsts kases kontos – “drošības spilvens”, lai valstij būtu resursi arī tad, ja šī brīža ģeopolitiskajā situācijā iestātos neparedzēti apstākļi vai riski. Globālo finanšu tirgu nenoteiktības un paaugstināta svārstīguma apstākļos, ko izraisa ģeopolitiskā spriedze dažādos pasaules reģionos, “tarifu kari” un citi faktori, kurus mēs nevaram ietekmēt, labvēlīgu aizņemšanās brīdi lielā mērā nosaka dažkārt ļoti īsi periodi, kad finanšu tirgi ir stabilizējušies un investoru noskaņojums kļūst labvēlīgs jaunām investīcijām. Valsts aizņemšanās stratēģija ir vērsta tieši uz šādu aizņemšanās brīžu izmantošanu, lai ar iespējami izdevīgākiem nosacījumiem piesaistītu nepieciešamos resursus finanšu tirgos. “Drošības spilvens” Valsts kases kontos ļauj uzturēt elastību aizņemšanās laika un nosacījumu izvēlē, lai aizņemtos izdevīgā brīdī, nevis tad, kad steidzami jānodrošina resursi neparedzētu vajadzību finansēšanai vai parāda atmaksai. Aizņemoties savlaicīgi, neatliekot resursu piesaisti uz pēdējo brīdi, valsts parāda pieaugums atsevišķos gados var būt arī lielāks nekā finansējamais budžeta deficīts (ja aizņēmuma atmaksa ir jāveic gada sākumā, resursi šai atmaksai tiek nodrošināti jau iepriekšējā gadā), taču tas neietekmē valsts parāda tendences ilgtermiņā.

Latvija nav vienīgā valsts, kas aizņemas, lai nodrošinātu resursus budžeta vajadzību finansēšanai un parāda atmaksai. Arī citas ES valstis regulāri pārfinansē savas parāda saistības ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos, kā arī izmanto aizņemtos resursus budžeta deficīta finansēšanai. Šogad Latvijas plānotais aizņemšanās apjoms (3,6 miljardi eiro jeb 8,6% no IKP 2025. gadā) ir viens no zemākajiem ES dalībvalstu vidū. Vadoties pēc publiski pieejamās informācijas, piemēram, Lietuva plāno šogad aizņemties 8,7 miljardus eiro (11% no IKP), Slovēnija 4,6 miljardus eiro (7% no IKP), Somija 41,9 miljardus eiro (15% no IKP), Beļģija 44,7 miljardus eiro (7% no IKP), Austrija 48 miljardus eiro (10% no IKP), Polija 129,5 miljardus eiro (15% no IKP). Francijas, Itālijas un Vācijas aizņemšanās apjomi šogad pārsniedz 300 miljardus eiro (ap 17% no IKP) (katrai valstij).

Aizņemšanās budžeta deficīta finansēšanai un parāda atmaksai šobrīd izmaksā dārgāk

Tuvākajos gados valstij ir jāatmaksā parāds 1,2 – 2,3 miljardu eiro apmērā gadā. Atmaksas termiņi pakāpeniski pienāk gan tiem ilgtermiņa aizņēmumiem, kas tika veikti vēsturiski zemāko likmju periodā ar likmēm 0% – 1,3% robežās, gan arī tiem aizņēmumiem, kas veikti jau vēlāk, procentu likmju kāpuma periodā ar relatīvi īsākiem atmaksas termiņiem un iespējami zemākām procentu likmēm. “Lēto” aizņēmumu atmaksai resursus šobrīd aizņemamies finanšu tirgos ar augstākām likmēm, vidēji 2,9% – 3,3% robežās. Procentu likmes, ar kurām valsts aizņemas, ietekmē tirgus likmes (kuras primāri ietekmē centrālo banku bāzes likmju politika) un Latvijas kredītriska uzcenojums (investoru viedoklis par Latvijas kā aizņēmēja kredītrisku, ņemot vērā Latvijas kredītreitingu, ģeopolitiskos u.c. faktorus). Taču, rīkojoties stratēģiski, mums izdodas kopumā aizņemties izdevīgāk nekā Lietuvai, neskatoties uz to, ka Lietuvai ir labāks kredītreitings.

Rezultātā procentu izdevumi nākamajos gados pieaug, jo aizņēmumi ar zemām procentu likmēm tiek aizstāti (pārfinansēti) ar jauniem aizņēmumiem, kuriem ir augstākas, aktuālajai finanšu tirgus situācijai atbilstošas procentu likmes. Pat tad, ja būtu iespējams veidot sabalansētu valsts budžetu bez deficīta, parāda apkalpošanas izdevumi vidējā termiņā šī brīža situācijā turpinātu pieaugt. Jāpiebilst, ka lielāko valsts parāda daļu veido finanšu tirgos emitētie parāda vērtspapīri (obligācijas) ar dažādiem dzēšanas termiņiem un fiksētām procentu likmēm, kuras nereaģē uz finanšu tirgus situācijas izmaiņām. Tādēļ procentu izdevumu pieaugums ir pakāpenisks un kontrolējams.

Latvijas valsts parāds un parāda apkalpošanas izdevumi ir zemāki kā vidēji ES valstīm

Atbildīga fiskālā politika devusi iespēju iepriekšējos gados saglabāt valsts parādu mērenā līmenī, ļaujot pārvarēt Covid-19 pandēmijas ietekmi un Krievijas-Ukrainas kara izraisītās sekas. Kopš 2020. gada valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība finansēt valsts budžeta deficītu 7 miljardu eiro apmērā (2020. – 2024. gadā kopā). Vienlaikus šajā periodā tika pārfinansētas valsts parāda saistības 7,3 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības parāds pieauga no 12,9 miljardiem eiro 2020. gadā līdz 18,8 miljardiem eiro 2024. gadā, taču relatīvi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) parāda līmenis šajā periodā palielinājās mēreni – no 44% līdz 47%.

2025. gada beigās Latvijas parāda līmenis prognozēts 20,5 miljardu eiro jeb 49% no IKP. 2026. gadā Latvijas parāds prognozēts 22,2 miljardu eiro jeb 51% no IKP. Parāda pieaugums par 1,7 miljardiem eiro 2026. gadā veidosies tādēļ, ka jāfinansē plānotais valsts budžeta deficīts šādā pašā apmērā, t.sk. aizsardzības izdevumi 2 miljardu eiro apmērā.

Tomēr Latvijas parāds attiecībā pret IKP joprojām ir viens no zemākajiem eirozonā un ES. Valstu vidējais parāda līmenis eirozonā ir 88% no IKP, Eiropas Savienībā – 82% no IKP (2025. gada pirmā ceturkšņa dati). Arī turpmāk plānotais Latvijas parāda līmenis joprojām būs zem ES dalībvalstu un eirozonas valstu vidējiem rādītājiem.

Procentu izdevumi attiecībā pret IKP Latvijai 2024. gadā ir bijuši vieni no zemākajiem – 1,1% no IKP (kā Vācijai), kamēr Eiropas Savienības valstu vidējais līmenis ir 1,9% no IKP. Francija, Portugāle, Polija, Beļģija, Spānija maksā par savu parādu vairāk par 2% no IKP gadā. Grieķija un Itālija parāda apkalpošanai tērē vairāk par 3,5% no IKP gadā. Savukārt, ASV procentu izdevumi gadā sasniedz 4% no IKP. Prognozēts, ka Latvijas procentu izdevumi līdz 2029. gadam varētu palielināties līdz 1,7% no IKP gadā, taču arī tad tie, visticamāk, būs zem Eiropas Savienības valstu vidējā rādītāja.

Lai novērtētu valsts parāda lielumu salīdzinājumā ar citām valstīm, visbiežāk attiecina parāda apjomu pret IKP, taču nereti ir atrodami dati, kur valsts parāds ir aprēķināts uz vienu iedzīvotāju. Arī šajā statistikā starp 27 Eiropas Savienības valstīm Latvijai ir trešais zemākais valsts parāds uz vienu iedzīvotāju – 10 tūkstoši eiro (mazāk ir tikai Igaunijai un Bulgārijai, attiecīgi 7 un 4 tūkstoši eiro).

Arī starptautiskās kredītreitingu aģentūras, kas novērtē Latvijas kredītspēju, vērtē Latvijas valsts parādu un parāda apkalpošanas izdevumus kā mērenus salīdzinājumā ar līdzvērtīgu kredītreitinga valstu vidējiem rādītājiem, apliecinot, ka Latvija ir drošs aizņēmējs ar labu maksātspēju. Latvijas kredītreitinga uzturēšana stabili augstā līmenī ir svarīga, lai finanšu tirgu un investoru uzticība mūsu valsts kredītspējai saglabātos arī turpmāk.