• Tweet

Aptuveni trešdaļa ražas vēl ir uz lauka, jo laikapstākļi neļauj to novākt, turklāt, liela daļa no nokultajiem graudiem ir lopbarības kvalitātē, tāpēc jautājums par kopējo ražas apjomu un gala cenām vēl ir lielais nezināmais. Arī sējas darbi kavējas – apsēti ir aptuveni 60% no plānotā rapša. Šobrīd ir skaidrs, ka daudzas saimniecības saskarsies ar izaicinājumu, kā samazināt ražošanas pašizmaksu, jo graudu cena biržā ir zema.

Sliktākas kvalitātes graudi ar zemāku tilpummasu

Šobrīd uz lauka ir aptuveni viena trešdaļa vasarā un nedaudz ziemāju. Mitrais laiks ir veicinājis arī nezāļu augšanu, un šobrīd ir jau otrā nezāļu paaudze, kas nav ierasta parādība un, diemžēl, nozīmē, ka atlikušās ražas novākšana būs vēl sarežģītāka. Arī graudu kvalitāte nav tāda, kā iepriekšējos gados. Viens no galvenajiem kvalitātes rādītājiem ir tilpummasa – pērn tā bija 781 g/l, bet šogad tikai 730 g/l. Graudi ir sīkāki, mazāk pildīti, ar plānāku grauda apvalku. Šādiem graudiem ir arī samazināta pārstrādes vērtība. Laikapstākļu ietekmē nākas novākt arī mitrākus graudus, nekā vajadzētu, tomēr mūsu gadījumā glābj tas, ka ir sava kalte. Taču šeit ir svarīgi kaltēt pakāpeniski, zemā temperatūrā, ar lielāku gaisa plūsmu, lai saglabātu graudu dīgtspēju.

Iesēti tikai aptuveni 60% no plānotā

Tā kā sējumi nav pilnībā novākti, attiecīgi ir aizkavējušies arī sējas darbi. No ziemas rapšiem ir iesēti tikai aptuveni 60% no plānotā. Par laimi, laikapstākļu prognozes septembra sākumam ir gana iepriecinošas, tāpēc ceram, ka izdosies pabeigt kulšanas darbu un apsēt atlikušās platības.

Augsnes kaļķošana, lai uzlabotu ražīgumu

Šis ir pirmais gads, kad saimniecībā pavairojām kviešu sēklas, sadarbībā ar “Dotnuva Seeds”. Neraugoties uz aicinājumiem, ko sagādāja laikapstākļi, augstais mitrums un veldre, kopumā pirmo pavairošanas gadu varētu vērtēt, kā izdevušos. Esam pārliecinājušies, ka šis jaunais virziens, ir jāturpina arī nākamajos gados. Protams, vienlaikus jāmeklē risinājumi, kā samazināt ražošanas izmaksas. Ar šādu izaicinājumu saskarsies daudzas saimniecības. Viens no risinājumiem ir augsnes kaļķošana, kas ir klasisks, bet ļoti efektīvs veids, kā uzlabot rezultātus. Skābās augsnēs augu saknēm grūti uzņemt barības vielas, bet kaļķošana paaugstina pH, nodrošinot augiem pieejamāku fosforu, kāliju, magniju un citus elementus. Turklāt, kalcijs palīdz veidot graudainu struktūru – augsne kļūst gaisīgāka, labāk aiztur ūdeni un gaisu, un tas nozīmē labākus apstākļus sakņu attīstībai.

Tehnikas modernizācijas nozīme

Vēl esam veikuši investīcijas, lai modernizētu tehniku, kas nozīmē augstāku precizitāti gan augu aizsardzības līdzekļu, gan minerālmēslu izmantošanā. Tehnikas modernizācija nozīmē ne tikai ērtāku darbu, bet arī stratēģisku ieguvumu – resursu izmantošanas efektivitāti, augstāku ražīgumu un zemāku ietekmi uz vidi. Ņemot vērā, ka klimats arī nākotnē var būt ļoti neprognozējams, saimniecībām jādomā par visiem iespējamiem aspektiem, ko uzlabot, lai sagatavotos tādām situācijām, kā šogad.

Šī sezona lauksaimniekiem ir nopietns pārbaudījums, kas atklājis gan vājās vietas, gan iespējas attīstībai. Neraugoties uz laikapstākļu radītajiem izaicinājumiem, ieguldījumi augsnes auglības uzlabošanā un tehnikas modernizācijā rāda skaidru virzienu uz efektīvāku un ilgtspējīgāku saimniekošanu. Tas nozīmē, ka, pat ja šodien vēl ir daudz neskaidrību par ražas apjomu un graudu gala cenu, nākotnē šīs pārmaiņas palīdzēs saimniecībai būt konkurētspējīgākai un labāk sagatavotai neprognozējamiem apstākļiem.

Lauksaimnieks, lauksaimniecības inženierzinātņu doktors Ansis Saliņš