• Tweet

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats. Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

“Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvija joprojām cīnās ar ekonomikas stagnāciju, taču 2025. gads iezīmē pakāpeniskas atveseļošanās sākumu. To veicinās iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās un uzlabojumi ārējos tirgos, ” norāda “Coface” ekonomists Mateušs Dadejs.

Stabils darba tirgus un cerības uz eksportu

Latvijas ekonomiku šogad atbalstīs stabils darba tirgus ar bezdarba līmeni ap 5,7% un pieaugošas algas, kas veicinās mājsaimniecību patēriņu. Inflācija gan joprojām pārsniedz eirozonas vidējo rādītāju (+3,7%). Pozitīvs signāls ir eksporta atjaunošanās – īpaši kokmateriālu, farmācijas, ķīmisko vielu un IT pakalpojumu jomās. Tas notiek pateicoties pieprasījuma kāpumam Vācijā un Zviedrijā.

Savukārt investīciju stimulam paredzēti 1,8 miljardi eiro no “NextGenerationEU” fondiem, kas tiks novirzīti infrastruktūras, enerģētikas un tādiem stratēģiskiem projektiem kā “Rail Baltica”. Tas sniegs pienesumu būvniecības, transporta un loģistikas nozarēs.

Budžeta deficīts un fiskālā nestabilitāte – Latvijas riska faktori

Vienlaikus “Coface” brīdina par pieaugošām bažām saistībā ar valsts fiskālo ilgtspēju. Lielāki izdevumi aizsardzībai (3,5% no IKP), kā arī papildu tēriņi veselības aprūpei, izglītībai un infrastruktūrai var palielināt budžeta deficītu, neraugoties uz plānotajām nodokļu reformām.

Tekošā konta deficīts saglabāsies, lai gan nedaudz samazināsies, pateicoties ārvalstu investīcijām zaļajās un digitālajās nozarēs. Valsts parāds turpinās pieaugt mērenā tempā, bet uzticība fiskālajai politikai būs izšķiroša.

Lietuva – reģiona izaugsmes līdere

Lietuva šobrīd demonstrē spēcīgāko ekonomisko dinamiku Baltijā. 2024. gadā valsts IKP pieauga par 2,8%, bet šī gada pirmajā ceturksnī – jau par 3,2%. “Coface” prognozē, ka 2025. gadā Lietuvas IKP pieaugs par 2,6%, 2026. gadā – par 2,8%.

Izaugsmi veicina mājsaimniecību pirktspējas kāpums, ES fondu investīcijas un hipotekāro izmaksu samazinājums, pateicoties monetārās politikas mīkstināšanai.

Igaunija – piesardzīga atkopšanās ar atbalstu no ES fondiem

Igaunijas ekonomika pēc 0,3% krituma 2024. gadā pie izaugsmes atgriezās 2025. gada sākumā (+1,2% IKP pirmajā ceturksnī). Gada griezumā tiek prognozēts 1,5% pieaugums, bet izaugsmi ierobežos nodokļu celšana un vājš neto eksports.

Ekonomiku balstīs valsts investīcijas, īpaši “Rail Baltica” projektā, kā arī reālās algas kāpums. Tomēr Igaunija saskaras ar samazinātu konkurētspēju un atkarību no pieprasījuma ASV, Somijā un Vācijā.

Eksporta izaicinājumi Latvijai un Lietuvai

“2024. gadā Latvijas un Lietuvas eksportētāji izjuta spēcīgu pieprasījuma samazinājumu Vācijā un Francijā,” skaidro Mateušs Dadejs. Smagāk skartās nozares Latvijā bija lauksaimniecība (-70%) un tekstilrūpniecība (-43%), savukārt Lietuvā – zivsaimniecība (-24%), dzērieni (-42%) un naftas rūpniecība (-72%).

Šie dati apliecina Baltijas reģiona lielo paļāvību uz Vācijas ekonomiku un integrāciju ES piegādes ķēdēs. “Ņemot vērā ekonomiskās prognozes un tendences, būtiskākais ieteikums uzņēmējiem Baltijas valstīs ir diversificēt piegādātājus, izmantot cenu noteikšanu eiro un ieguldīt energoefektivitātē, izmantojot “REPowerEU” instrumentus. Tirdzniecības stagnācija ar Poliju kopš 2022. gada arī rada nepieciešamību stiprināt reģionālo sadarbību,” saka Mateušs Dadejs.

Globālie riski pieaug: lēnāka izaugsme, augstāki tarifi

Globāli ekonomikas izaugsme 2025. gadā tiek prognozēta vien 2,2% apmērā, ar potenciālu vēl samazināties, ja ģeopolitiskā spriedze turpinās saasināties. ASV protekcionisms, augstie tarifi un nenoteiktība Ķīnā ietekmē metālapstrādes, auto un ķīmijas nozares. Tāpat “Coface” norāda, ka 80% attīstīto valstu 2025. gada sākumā piedzīvo maksātnespējas pieaugumu.

Starptautiskā uzņēmējdarbības vide kļūst arvien sarežģītāka, ko apliecina arī jaunākie “Coface” riska reitingu dati. Analizējot 2025. gada pirmā ceturkšņa situāciju, eksperti paaugstinājuši riska līmeni kopumā 23 nozarēm un četrām valstīm visā pasaulē. Centrālās un Austrumeiropas reģionā kā vienīgā zema riska nozare saglabājas farmācija. Vidēji zema riska grupā ierindojas lauksaimniecības, pārtikas un mazumtirdzniecības sektori, savukārt paaugstinātu risku saskaras tādas nozares kā automobiļu rūpniecība, ķīmija, enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), metālapstrāde un papīrražošana. Īpaši augsta riska grupā šobrīd atrodas būvniecības, tekstilizstrādājumu un apģērbu, transporta un kokapstrādes nozares.

Savukārt Rietumeiropā vidēja riska (zaļajā) kategorijā šobrīd ierindojas enerģētikas, IKT un farmācijas sektori. Augsta riska zonā atrodas lauksaimniecība, papīrražošana, mazumtirdzniecība, transports un kokapstrāde. Par ļoti augsta riska nozarēm atzītas automobiļu rūpniecība, būvniecība, metālapstrāde, tekstilizstrādājumi un apģērbi, kā arī ķīmijas rūpniecība – viena no tām nozarēm, kurai šogad riska reitings ir būtiski paaugstināts.

Naftas cenas ietekmē Tuvajos Austrumos pastāvošie riski, piemēram, iespējamā Hormuza šauruma bloķēšana, kas varētu cenas pacelt virs 100 USD par barelu. Tomēr tirgus stabilizē ražošanas kāpums ārpus OPEC+ un vājāks pieprasījums.