• Tweet

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums ar katru mēnesi kļūst arvien lielāks, kas liecina par nozares atveseļošanos pēc apjomu kritumiem 2023. un 2024. gadā. Pieaugumi šā gada februārī bijuši arī elektroenerģijas un gāzes apgādē (+2,5%) un ieguves rūpniecībā (+2%), tādējādi rūpniecība kopumā pieauga par 3,1%.

Izaugsmi šā gada februārī visbūtiskāk veicināja pārtikas produktu ražošana un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, gada griezumā attiecīgi pieaugot par 8,9% un 35,6%. Pārtikas ražošanas apjomi ievērojami pieauguši kopš pērnā gada septembra, tomēr pārtikas mazumtirdzniecības apjomi Latvijā arvien samazinās. Likumsakarīgi 2024. gadā par 1,3 procentpunktiem pieauga eksporta īpatsvars pārtikas produktu ražošanā, sasniedzot 45,1% no kopapjoma. Tikmēr gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana aktivizējusies tieši šā gada janvārī un februārī, sasniedzot vēsturiski augstākos ražošanas apjomus. Arī šajā nozarē eksporta īpatsvars 2024. gadā pieaudzis par 0,8 procentpunktiem, sasniedzot 72,7% no kopapjoma.

Elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi šā gada februārī bijuši par 2,5% lielāki nekā pagājušā gada februārī. Tostarp elektroenerģija ražota par 6% mazāk nekā pērnā gada februārī, ko veidoja samazinājums hidroelektrostaciju izlaidē, ko savukārt noteica zemais nokrišņu apjoms februārī, kamēr koģenerāciju staciju izlaide palielinājās. Savukārt dabasgāzes patēriņš šā gada februārī palielinājās par 24,2%.

Šā gada pirmajos divos mēnešos kopā apstrādes rūpniecība pieauga par 3,1%, ko ietekmēja pieaugumi pārtikas, kokrūpniecības, gumijas un plastmasas izstrādājumu un nemetālisko minerālu ražošanā. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgāde samazinājās par 1,7% krituma janvārī dēļ, bet ieguves rūpniecība pieauga par 8,5%, kopējai rūpniecībai pieaugot par 1,9% divos mēnešos kopā.

Eiropas Komisijas apkopotā Latvijas apstrādes rūpniecības konfidences indeksa vērtība šā gada martā bijusi līdzīga kā pērnā gada martā, bet, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rūpnieku kopējais noskaņojums ir uzlabojies, ko noteica aptaujās norādītā pasūtījumu apjomu palielināšanās. Savukārt Eiropas Savienības apstrādes rūpniecības kopējā konfidence šā gada martā bijusi nedaudz zemāka nekā pērnā gada martā. Tikmēr S&P Global apstrādes rūpniecības nozares kopējās veselības indekss liecina par nozares atveseļošanos, pieaugot ražošanas apjomiem.

Palielinoties valsts aizsardzības izdevumiem, arvien biežāk dzirdamas ieceres par militāro ražošanu un jaunu šīs nozares uzņēmumu veidošanu. Par plāniem Latvijā ražot tuvas darbības rādiusa raķetes paziņojis Igaunijas uzņēmums “Frankenburg Technologies”. Uzņēmums vēlas Latvijā ne tikai attīstīt ražošanu, bet arī veidot pētniecības un attīstības centru. Latvijas militārā industrija pašlaik nodrošina tikai 10% no Latvijas armijai vajadzīgā inventāra. Lai atbalstītu vietējo militāro industriju, Aizsardzības ministrija plāno veidot zaļo koridoru nozares uzņēmumu ātrākai attīstībai.

Pēdējo trīs mēnešu dinamika apstrādes rūpniecības datos liecina par nozares izaugsmi, tomēr ar pārlieku augstām ekspektācijām par turpmāko ražošanas apjomu kāpumu nevajadzētu aizrauties. Eksporta pieprasījums pēc Latvijas ražojumiem palielinās, tomēr kopējie ražošanas apjomi Eiropas Savienībā, tajā skaitā Latvijas galvenajās eksporta partnervalstīs, joprojām ir zemā līmenī, kas liek ievērot piesardzību, izvērtējot turpmākās tendences. Jaunus riskus nozarē rada arī ASV noteiktie ievedmuitas tarifi, tomēr skaidrības par precīzu ietekmi vēl nav. Ņemot vērā minētos faktorus, ražošanas apjomu pieaugums šogad Latvijā var sasniegt 3-4%.