Vairāk nekā puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju neizmanto ārvalstu kapitālu

Luminor bankas veiktā aptauja atklāj – 55% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) savā darbībā neizmanto ārvalstu kapitālu.* Savukārt lielākā daļa to uzņēmumu, kas piesaista ārvalstu kapitālu, norādījuši, ka pēdējā gada laikā piesaistītā finansējuma apjoms nav mainījies.
“Uzņēmēju aptauja skaidri demonstrē – Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi labprāt izvēlas paļauties uz vietējo kapitālu. Tomēr ārvalstu kapitāls var būt nozīmīgs resurss uzņēmuma izaugsmei, īpaši, ja tas tiek piesaistīts stratēģiski un atbilstoši uzņēmuma attīstības mērķiem. Tas var palīdzēt ne tikai iegūt papildu finansējumu, bet arī iespēju paplašināt savu biznesu starptautiskajā tirgū,” skaidro Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.
“Novērojumi liecina, ka galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumi nepiesaista ārzemju kapitālu, ir zināšanu trūkums par to, kur meklēt kapitālu ārpus Latvijas robežām un kā to piesaistīt. Iespējams traucēklis ir arī korporatīvās pārvaldības pamati, kas neļauj kvalificēties ārvalstu finansējumam,” norāda Ilze Zoltnere.
No tiem aptaujātajiem, kas piesaista ārzemju kapitālu savas uzņēmējdarbības vai attīstības finansēšanai, 71% atzīmē, ka kapitāla apjoms nav mainījies, bet 18% norāda, ka tas ir palielinājies, savukārt 9%, ka kapitāla apjoms ir Ārvalstu kapitāls Latvijā ieplūst ne tikai Rīgā un tās apkārtnē. Atbilstoši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) datiem, pērn no realizētajiem 45 projektiem 12 ir ar lokāciju Kurzemē, četri Latgalē, trīs Vidzemē un divi Zemgalē. Pārstāvētas ir tādas nozares kā IKT (11 projekti), bioekonomika (9), viedā enerģētika (7), fotonika un viedie materiāli (7), biomedicīna (2) un citas nozares (9).
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk