Kāpēc pensijas plānošana ir svarīga: mīti un realitāte par uzkrājumiem un dzīves ilgumu

Diskusijas par dzīves ilgumu un pensijas vecumu kļūst arvien aktuālākas, tomēr ar to saistīti arī dažādi mīti. Luminor bankas aptaujas dati liecina, ka 25% iedzīvotāju uzskata, ka nodzīvos līdz 80-90 gadu vecumam, savukārt 24% paredz dzīves ilgumu līdz 70-80 gadiem*. Šie optimistiskie skatījumi norāda uz sabiedrības cerību par ilgu, veselīgu un kvalitatīvu dzīvi. Kā norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, savlaicīga pensijas plānošana ir būtiska, lai vecumdienās nodrošinātu vēl vienu svarīgu aspektu – finansiālo veselību.
Mīts: Ir par agru domāt par pensijas uzkrājumu
Nekad nav par agru sākt veidot pensijas uzkrājumus – patiesībā, jo ātrāk, jo labāk. Jūsu nauda tiek ieguldīta, tāpēc, jo agrāk sākat veidot uzkrājumu, jo tam ir vairāk laika, lai pieaugtu vērtībā. Latvijas pensiju sistēma veidota trīs līmeņos. Pirmais un otrais līmenis balstās uz valsts obligātajām sociālajām iemaksām, kas tiek atskaitītas no personas ienākumiem. Savukārt trešais līmenis ir individuāla un brīvprātīga izvēle, kas sniedz iespēju pašam noteikt gan iemaksu summu, gan biežumu, tādējādi pielāgojot to savām finansiālajām iespējām un nākotnes plāniem. Pēc bankas aprēķiniem, uzsākot iemaksas 3. pensiju līmenī jau no 20 gadu vecuma, iespējams uzkrāt līdz pat trīs reizes lielāku summu nekā gadījumā, ja iemaksas sāktu veikt tikai pēc 40 gadu vecuma.
Mīts: Līdz pensijai nenodzīvošu
Šobrīd noteiktais pensijas piešķiršanas vecums katru gadu tiek paaugstināts par trim mēnešiem, līdz ar to no 2025. gada 1. janvāra tas būs 65 gadi. Aptaujas dati liecina, ka 14% iedzīvotāju uzskata, ka viņu mūža ilgums būs 60-70 gadi. Savukārt 24% aptaujāto norādījuši, ka nevēlas par to domāt. Eurostat dati1 rāda, ka paredzamais dzīves ilgums Eiropas Savienībā pieaugs gan vīriešiem, gan sievietēm. Līdz 2070. gadam vīriešu mūža ilgums varētu sasniegt 86,1 gadu, bet sieviešu – 90,4 gadus. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir pamatotas cerības dzīvot ilgāk, nekā sākotnēji šķiet, tāpēc vēl jo svarīgāka kļūst savlaicīga finanšu plānošana, kas var nodrošināt stabilitāti vecumdienās, lai pensiju gadi tiktu pavadīti finansiāli labvēlīgi un tuvāk tiem ienākumiem, kādi bijuši darbagaitu laikā.
Mīts: Nav vērts krāt pašiem, jo var paļauties uz jaunāko paaudzi
Latvijā valsts izmaksātā pensija vidēji veido 52,8% no indivīda līdzšinējiem ienākumiem, tomēr, lai vecumdienas spētu pavadīt komfortabli un nesatraucoties par finansēm, sasniedzot pensijas vecumu, vidējam ienākumu līmenim jābūt vismaz 70% no darbā saņemtā vidējā atalgojuma. Diemžēl pašreizējās demogrāfiskās tendences nav iepriecinošas – prognozes liecina par sabiedrības novecošanos un dzimstības samazināšanos. Ja patlaban vienu pensionāru uztur 2,4 strādājošie, tad 2050. gadā tie būs vairs tikai 1,4, bet dekādi vēlāk – 1,2. Lai nodrošinātu iedzīvotāju skaita stabilitāti, katrai sievietei vidēji būtu jābūt ap 2,1 bērnam, kas nodrošinātu paaudžu nomaiņu. Tomēr pēdējos gados Latvijā vērojama dzimstības līmeņa lejupslīde – 2023. gadā Latvijā summārais dzimstības koeficients bija vien 1,362. Saglabājoties esošajām demogrāfiskajām tendencēm, paredzams, ka 2050. gadā summa, ko valsts senioriem varēs izmaksāt no pensiju 1. līmeņa, sastādīs tikai 25%3 no cilvēka saņemtās pēdējās darba algas.
Ņemot vērā demogrāfiskās prognozes, visdrošākais veids, kā nodrošināt finansiālu stabilitāti vecumdienās, ir laikus uzsākt proaktīvu pensijas uzkrājuma veidošanu. Tas nozīmē savlaicīgi izvēlēties piemērotāko stratēģiju – piemēram, veikt iemaksas pensiju 3. līmenī, ieguldīt akcijās vai obligācijās, vai izmantot citus uzkrājumu veidošanas instrumentus, kas atbilst individuālajām vajadzībām un finanšu iespējām. Šāda proaktīva pieeja palīdz ne tikai iegūt lielāku brīvību izvēlēties dzīvesveidu vecumdienās, bet arī efektīvāk pārvarēt iespējamos ārējo apstākļu svārstību radītos izaicinājumus. Savlaicīga plānošana ļauj pielāgoties pārmaiņām un saglabāt kontroli pār savu finansiālo nākotni.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk