Savas kredītsaistības varēs dzēst plašāks personu loks

Lai vēl plašākai iedzīvotāju daļai būtu iespēja dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 19.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā.
Ar grozījumiem palielināts ienākumu slieksnis, kas ļautu pieteikties parādu dzēšanai. Iespēja dzēst savas kredītsaistības būs arī tiem iedzīvotājiem, kuru vidējie ienākumi pēdējā gada laikā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, piemērojot koeficientu 1,5. Visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs arī turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 5000 eiro, kā tas bija noteikts līdz šim.
Piesakoties parādu dzēšanai, netiks ņemti vērā līdzekļi 15 procentu apmērā no valstīs noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru apgādībā esošo bērnu. Tādējādi tiks paplašinātas sociālā riska grupas, ietverot arī personas, kam ir piešķirta invaliditātes pensija, vecuma pensija vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kā arī daudzbērnu ģimenes un personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti.
Līdz šim iespēja dzēst savas parādsaistības bija tikai personām, kuru vidējie ienākumi nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Un tas attiecās tikai uz personām, kuras pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus bijušas trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusā.
Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir spēkā no 2022.gada, un grozījumi rosināti, jo līdzšinējais regulējums praksē nav bijis sekmīgs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes apkopotā informācija liecina, ka par parādsaistību atbrīvošanu kredītiem līdz 5000 eiro saņemti 18 pieteikumi – trīs gadījumos atbrīvošana atteikta, sešas lietas ir izskatīšanā un tikai deviņos gadījumos ir pieņemts lēmums dzēst kredītsaistības, akcentējuši likuma grozījumu autori.
Atvieglojot personu atbrīvošanu no parādsaistībām, tiks palielināta sociāli neaizsargāto grupu un maznodrošināto personu maksātspējas atjaunošana, sekmēta sociālās nevienlīdzības mazināšana sabiedrībā, mazināta ēnu ekonomika, kā arī tas pozitīvi ietekmēs ģimeņu kopējo situāciju, norādījuši grozījumu autori.
Saeima arī noteikusi. ka iedzīvotājiem, kuri pieteiksies parādu dzēšanai, 2025.gadā nebūs jāmaksā par pieteikuma apliecināšanu pie zvērināta notāra.
Vēl par tēmu:
Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālāk