Ilmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza ieskatu par plānotajām nodokļu izmaiņām, kas stāsies spēkā 2025. gadā. Viņš izklāstīja būtiskākās izmaiņas nodokļu politikā, īpaši uzsverot darbaspēka nodokļu jomu, kurā plānotas nopietnas izmaiņas. “Darbaspēka nodokļu izmaiņas pašlaik ir konseptuāli apstiprinātas valdībā, uz to pamata mēs arī gatavosim likumprojektus, kas paredz diezgan būtiskas izmaiņas tieši iedzīvotāja nodokļu pusē,” sacīja Šņucins.
Konferencē “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” tika uzsvērts, ka jaunie likumprojekti un nodokļu izmaiņu plāni īpaši ietekmēs ienākuma nodokļu režīmu, kur galvenā pārmaiņa saistīta ar neapliekamā minimuma aprēķina kārtību. Šņucins paskaidroja, ka nākamgad plānots atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma, kas šobrīd tiek piemērots atkarībā no iedzīvotāju ienākuma līmeņa. “Izmaiņas, kas stājas spēkā ar nākamā gada pirmo janvāri – tiek būtiski mainīts neapliekamais minimums, tas vairs netiek paredzēts diferencēts, kā tas ir pašlaik,” viņš norādīja. Šīs pārmaiņas tiek ieviestas ar mērķi vienkāršot nodokļu sistēmu un veicināt lielāku skaidrību nodokļu aprēķinos, kas palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem efektīvāk plānot savu finanšu pārvaldību.
Šņucins norādīja, ka valdība cenšas līdzsvarot budžeta intereses ar atbalstu iedzīvotājiem, un nodokļu izmaiņas ir viens no būtiskiem instrumentiem šī mērķa sasniegšanai. Konferencē “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” tika apspriesti arī citi ierosinājumi nodokļu politikā, kas ietekmēs uzņēmumu darbību, kā arī tika uzsvērta nepieciešamība uzņēmumiem laicīgi iepazīties ar jaunajiem noteikumiem un pielāgot savas grāmatvedības un nodokļu stratēģijas.
Konferences dalībniekiem tika sniegti arī padomi par praktiskajiem aspektiem, kas jāņem vērā, gatavojoties šīm izmaiņām. Šņucins uzsvēra, ka laicīga pielāgošanās nodokļu sistēmas izmaiņām ir būtiska, lai uzņēmumi un iedzīvotāji varētu veiksmīgi pārvarēt pārejas periodu. Jaunā neapliekamā minimuma aprēķina sistēma, kas vairs nebūs diferencēta, nozīmē, ka gan uzņēmumu vadītājiem, gan grāmatvežiem būs jāpārskata ienākumu aprēķināšanas un deklarēšanas procesi, lai izvairītos no neskaidrībām un iespējamiem soda sankciju riskiem.
Tiešsaistes konference “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” sniedza būtiskas atziņas par plānotajām izmaiņām nodokļu jomā un veicināja izpratni par nodokļu likumdošanas attīstību Latvijā. Ilmārs Šņucins norādīja, ka, pielāgojoties šīm izmaiņām, uzņēmumiem ir iespēja sekmēt savu izaugsmi un finanšu stabilitāti, pielāgojoties jaunajai nodokļu politikai, kas būs aktuāla jau 2025. gadā.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk