Bērni un kabatas nauda – kad vislabāk to piešķirt un ar ko sākt?

Māka pārvaldīt naudu un apzināties tās vērtību ir viena no būtiskākajām prasmēm, ko vecākiem nepieciešams iemācīt saviem bērniem. Turklāt īpaši svarīgas šīs prasmes kļūst tajā brīdī, kad bērnam plānots piešķirt pirmo kabatas naudu. Sperot šādu soli, vecāki nereti saskaras ar dažādiem jautājumiem – kāds ir piemērotākais vecums, to piešķirot, cik lielai tai jābūt un cik bieži nepieciešams bērnam to dot. Uz šiem un citiem ar bērna kabatas naudu saistītiem jautājumiem atbild Luminor finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Vai pirmo kabatas naudu var piešķirt arī par ātru?
Bērna izglītošanu finanšu jautājumos iespējams sākt jau no agras bērnības, iepazīstinot ar pamata jēdzieniem – kas ir nauda un ko nozīmē to krāt un tērēt, kāda ir tās vērtība bērnam saprotamos salīdzinājumos. Pirmsskolas vecumā no 6 līdz 7 gadiem ieteicams trenēt bērna spējas apieties ar naudu, taču šajā posmā kabatas nauda nav nepieciešama. Tā vietā vecāki var mācīt finanšu pratības pamatus, rādot piemērus, kā ikdienā nauda tiek izmantota – iegādājoties pārtiku, plānojot budžetu un veicot uzkrājumus. Labs veids, kā izskaidrot naudas būtību, ir izmantojot dažādas spēles un rotaļas, kurās tiek iesaistīta neīsta jeb spēļu nauda.
Kad ir īstais laiks pirmajai kabatas naudai?
Visbiežāk pirmo kabatas naudu piešķir, sākot skolas gaitas, turklāt galvenokārt 2. vai 3. klasē, kad bērns kļūst vairāk patstāvīgs. Tieši sākumskolas vecums tiek uzskatīts par atbilstošāko pirmo personīgo finanšu līdzekļu saņemšanai – bērns kļūst patstāvīgāks, vairāk laika pavada ārpus mājas un spēj pieņemt lēmumus. Atkarībā no bērna vecuma kabatas naudu var sadalīt vairākos mazākos un biežākos maksājumos, sākotnēji nodrošinot to tikai uz vienu vai pāris dienām. Piešķirot pirmo kabatas naudu pat nelielos apjomos, vecākam ir iespēja bērnam iemācīt pārvaldīt sev pieejamos finanšu līdzekļus. Noteikti nevajag satraukties, ja sākotnēji bērns visu kabatas naudu iztērē saldumiem vai kādam neapdomīgam pirkumam – arī tā ir mācība bērnam, un vecāku uzdevums ir sniegt nepieciešamos padomus, lai šādas situācijas neatkārtotos vienmēr un vēlreiz izrunāt un atgādināt naudas vērtību bērnam saprotamā veidā. Piemēram, norādīt, ka iztērētās naudas dēļ no jauna nebūs iespējams iegādāties bulciņu vai ierasto našķi – ka būs jāgaida līdz nākamajai reizei, kad tiks saņemta nauda.
Cik lielai jābūt bērna kabatas naudai?
Piešķirot bērnam kabatas naudu, svarīgi paturēt prātā, ka tās apjoms lielā mērā ir atkarīgs no katras ģimenes individuālā finansiālā stāvokļa, bērna vajadzībām ārpus mājas, kā arī bērna vecuma un izpratnes par finansēm. Proti, mazākiem bērniem ikdienā nav nepieciešams tāds pats kabatas naudas apjoms kā, piemēram, pusaudžiem. Kopumā kabatas nauda var svārstīties no eiro līdz pāris eiro (maksimums) mazākiem bērniem dienā līdz desmit un vairāk eiro nedēļā pusaudžiem, taču galvenais ir pielāgot summu, balstoties uz bērna vajadzībām un ģimenes iespējām. Tāpat kabatas naudas apjomu var pielāgot bērna aktivitātēm, piemēram, ja bērns dodas garākā izbraucienā vai ir paredzēts kopā ar draugiem doties uz kino, atvēlēto kabatas naudu iespējams palielināt. Taču nevajag aizmirst, ka vecāku uzdevums ir mācīt bērniem pret naudu izturēties atbildīgi, neizšķērdēt to un meklēt veidus, kā gudri ietaupīt, samazinot ikdienas tēriņus.
Skaidra nauda vai maksājumu karte?
Mazākiem bērniem noteikti piemērotāka ir skaidra nauda, taču, sasniedzot pusaudža vecumu, ieteicams apdomāt iespēju bērnam nodrošināt personīgo maksājumu karti. Tā palīdzēs gūt pirmo pieredzi ar bankas pakalpojumiem, kā arī vecākiem nodrošinās iespēju sekot līdzi bērna tēriņiem. Maksājuma karte var kalpot arī kā drošības garantija, jo vecākiem ir iespēja noteikt tēriņu limitu un saņemt paziņojumus par veiktajām darbībām. Luminor bankas dati liecina, ka vecāki saviem bērniem pirmo maksājuma karti piešķir vidēji 11-12 gadu vecumā. Un, lai gan viedoklis par pirmās kartes izveidi bērnam katrā ģimenē atšķiras, eksperte atgādina – maksājuma karte bērna ikdienā darbojas kā papildu rīks finanšu pratības nostiprināšanai.
Vēl par tēmu:
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk