FM: Latvijas rīcība “ABLV Bank” radītā finanšu sistēmas apdraudējuma novēršanai bijusi pamatota, atbildīga un efektīva

Ceturtdien, 26. septembrī, ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja paziņojumu, ar kuru tiek atsaukts 2018. gada 16. februāra lēmuma projekts pret akciju sabiedrību “ABLV Bank”. Paziņojumā FinCEN apliecina, ka tā 2018. gadā par “ABLV Bank’ izteiktās bažas ir bijušas pamatotas, vienlaikus secinot, ka Latvijas valdības un kompetento iestāžu veiktie kompleksie pasākumi “ABLV Bank” darbības izraisītā starptautiskās finanšu sistēmas apdraudējuma novēršanai ir bijuši efektīvi.
Latvija ir spērusi izlēmīgus soļus, lai nepieļautu “ABLV Bank” darbības radītās graujošās ietekmes tālāku vai atkārtotu ietekmi uz Latvijas valsts reputāciju un finanšu sistēmu un sauktu pie atbildības noziedzīgos nodarījumos apsūdzētās personas. Tāpat valsts ir atbildīgi rīkojusies, lai novērstu Latvijas, tās finanšu tirgus dalībnieku un klientu izmantošanu ļaunprātīgā un noziedzīgā nolūkā, ieviešot daudzpusīgas, mērķētas un neatgriezeniskas reformas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas politikā, regulējošās prasībās un kompetento iestāžu neatkarībā un sadarbības spējās.
Latvija ir gandarīta, ka FinCEN paziņojums stiprina pārliecību par Latviju kā tiesisko valsti, kuras atbildīgās iestādes novērš noziedzīgu interešu iesakņošanos mūsu valstī, stiprina uzticību Latvijas finanšu sistēmas integritātei un drošībai, kā arī veicina godprātīgu investoru un starptautisko partneru interesi par Latviju, tādējādi veicinot valsts konkurētspēju. Sadarbībā ar Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajiem partneriem turpināsim darbu pie esošu un jaunu risku savlaicīgas apzināšanas un pasākumiem, lai novērstu to negatīvo ietekmi.
FinCEN 2018. gada lēmuma projekta publicēšanas mērķis bija, informējot plašāku sabiedrību, novērst tūlītējus riskus starptautiskajai finanšu sistēmai, īpaši attiecībā uz darījumiem ASV dolāros. Lēmuma projekta publicēšana rosināja arī procesu, kura laikā identificētie “ABLV Bank” īpašnieki un vadība varēja reaģēt uz tai lēmuma projektā izteiktajiem pārmetumiem, labprātīgi sadarbojoties ar FinCEN izmeklētājiem tālākas informācijas iegūšanā, tādējādi apstiprinot vai mazinot ASV iestāžu bažas par “ABLV Bank” darbības radīto apdraudējumu.
Ieklausoties FinCEN konstatētajā par smagu finanšu noziegumu veikšanu un to veicināšanu kā “ABLV Bank” biznesa prakses pīlāru, Latvijas kompetentās iestādes ir veikušas un turpina veikt neatkarīgas pārbaudes izmeklēšanas faktu noskaidrošanai un pierādījumu iegūšanai. Ievērojot apmērus, izmantotās metodes un starptautisko tvērumu, kādā “ABLV Bank” bija izvērsusi daudzslāņu darbības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai caur bankas kontiem, Latvija sadarbojās ar virkni citu valstu uzraudzības iestāžu, Finanšu izlūkošanas dienestiem un tiesībaizsardzības iestādēm.
Šis bezprecedenta mēroga un apjoma Latvijas un starptautisko kompetento iestāžu darbs ir rezultējies “ABLV Bank” darbības apturēšanā un kontrolēta pašlikvidācijas procesa norisē, kredītiestādes licences anulēšanā 2018. gada 11. jūlijā. 2023. gada jūnijā uz Latvijas Ģenerālprokuratūras neatkarīgi sagatavotas un celtas apsūdzības pamata tika sākta Ekonomisko Lietu tiesas tiesvedība kriminālprocesā pret “ABLV Bank” akcionāriem un vadību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu 2,1 miljarda eiro apmērā legalizāciju. Paralēli tiek iztiesātas vairākas krimināllietas pret “ABLV Bank” darbiniekiem un kreditoriem (klientiem) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Pamatojoties uz Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu sekmīgi veiktās izmeklēšanas rezultātiem, tiek gatavotas jaunas apsūdzības.
Neatkarīgi no kompetento iestāžu darba, FinCEN lēmuma projekts bija arī viens no stimuliem, pēc kura kritiski tika pārskatīta valsts politika un regulējošais ietvars, lai salāgotu to ar Latvijas drošības, attīstības un stratēģiskās sadarbības mērķiem vidējā un ilgā termiņā. Tā rezultātā īstenotais reformu process jeb “kapitālais remonts” ne tikai nodrošināja, ka Latvija netika iekļauta FATF (starptautiskais standartu noteicējs cīņai pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu) “pelēkajā sarakstā”, bet arī ar pastiprinātu starptautisku sadarbību tālredzīgi novērsa Krievijas un citu Krieviju atbalstošo vai nedraudzīgo valstu noziedzīgās un koruptīvās ietekmes īstenošanu, izmantojot Latviju un tās finanšu sistēmu kā placdarmu. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda aprēķiniem FATF sarakstā iekļautajām valstīm tas izmaksā kā minimums 1,4% no IKP ik gadu zaudētu investīciju un paaugstinātu izmaksu veidā, neskaitot reputācijas zaudējumu.
Latvija pēdējo septiņu gadu laikā ir nodrošinājusi:
- nepieciešamo tuvināšanos starptautiskajiem standartiem risku pārvaldībā un efektīvā cīņā pret naudas atmazgāšanu un citiem koruptīviem noziegumiem;
- vienu no labākajām finanšu uzraudzības praksēm ES un Baltijas-Ziemeļvalstu reģionā; stiprāku finanšu izlūkošanas un finanšu un koruptīvu noziegumu izmeklēšanas kvalitāti un efektivitāti,
- jauna līmeņa uzrauga un finanšu tirgus dalībnieku dialogu un uz risku izvērtējumu balstītas pieejas ieviešanu;
sadarbībā ar nozari mazinātu normatīvo slogu un izstrādātas vadlīnijas, ieteikumus, kā arī labās prakses piemēru apkopošanu un publicēšanu; - banku, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, biznesa modeļa maiņu un riska līmenim atbilstošas iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu;
- inovatīvas publiskās-privātās partnerības izveidi starp banku sektoru, finanšu izlūkošanas, uzraudzības un tiesībaizsardzības iestādēm operatīvas informācijas, tai skaitā par akūtiem riskiem un noziedzīgu nodarījumu tipoloģijām, apmaiņai;
- likuma subjektu, tai skaitā finanšu nozares, gatavību tūlītējai pārejai uz harmonizētu ES līmeņa regulējumu bez nozīmīgiem kapitālieguldījumiem savas darbības pielāgošanai, ievērojot, ka būtiska ES regulējuma daļa tika modelēta arī uz Latvijas labā piemēra bāzes.
Attiecībā uz “ABLV Bank” darbības izbeigšanu ir nodrošināts kontrolēts un starptautiskajai praksei atbilstošs pašlikvidācijas process.
Speciāli izstrādātā kreditoru pārbaudes metodoloģija uzraugošajām institūcijām ļāva pārliecināties par bankā esošo līdzekļu izcelsmi, nepieciešamības gadījumā iegūto informāciju iesniedzot tiesību aizsardzības iestādēm. Pamatojoties uz pašlikvidācijas procesā iegūto informāciju, ir uzsākts arī kriminālprocess pret “ABLV Bank” augstāko vadību un akcionāriem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu 2,1 miljarda eiro apmērā legalizāciju. Lietā kopumā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā. Pašlaik notiek lietas iztiesāšana.
FinCEN lēmuma projekts 2018. gada februārī tika publicēts, pamatojoties uz ASV 2001. gada likuma par “Amerikas apvienošanu un stiprināšanu, nodrošinot atbilstošus instrumentus, kas nepieciešami, lai apturētu un novērstu terorismu” (Patriot Act) 311. pantu, kas paredz īpašus pasākumus attiecībā uz jurisdikcijām, finanšu institūcijām vai starptautiskiem darījumiem, kuri rada nopietnas bažas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Atbilstoši minētā likuma 311. panta 5. īpašajam pasākumam FinCEN lēmumprojekts paredzēja aizliegumu ASV finanšu institūcijām tieši vai pastarpināti atvērt un uzturēt korespondējošo kontu ASV akciju sabiedrībai “ABLV Bank”.
Vēl par tēmu:
FM: kopbudžeta nodokļu ieņēmumi astoņos mēnešos sasnieguši teju 10 miljardus eiro
Šā gada astoņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,2% apmērā, ieņēmumiem par 81,5 miljoniem eiro nesasniedzot...
Lasīt tālāk71 % iedzīvotāji prognozē mājokļu cenu kāpumu; tirgus tendences to apstiprina
Pēdējo divu gadu laikā par teju 20 procentpunktiem pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri tuvākajā nākotnē sagaida mājokļu cenu kāpumu, liecina Luminor bankas jaunākā aptauja*....
Lasīt tālākCik patiesībā vērts tavs īpašums? Pirms pārdošanas to uzzini bez maksas vietnē Kadastri.lv
Plānojot pārdot dzīvokli, māju vai zemes gabalu, viens no pirmajiem un vissvarīgākajiem lēmumiem ir cena, ko norādīt sludinājumā. Pārāk augsta cena nozīmē, ka īpašums mēnešiem ilgi...
Lasīt tālākPieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālāk