16/09/2024, Kategorija: Finanses, bankas

Lai droši iepirktos internetā, apskatītu konta atlikumu internetbankā vai izmantotu kādus citus tiešsaistes pakalpojumus, ir nepieciešama iespēja droši autentificēties jeb pierādīt savu personību. Latvijā visbiežāk izmantotais autentifikācijas rīks ir Smart-ID lietotne, kurai šobrīd ir jau vairāk nekā 3,5 miljoni lietotāju visā Baltijā. Tomēr par spīti tās popularitātei un šķietami vienkāršajai lietošanai arī Smart-ID lietotnes lietošanā iespējams saskarties ar dažādiem drošības riskiem. Kā rūpēties par savu finanšu drošību un ko ņemt vērā, izmantojot Smart-ID, stāsta Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Lai gan Smart-ID ir izstrādāts tā, lai pasargātu lietotājus no viņu datu nokļūšanas finanšu krāpnieku nagos, tomēr svarīgi arī katram pašam rūpēties par savu datu drošību.

Neapstiprini neatpazītus maksājumus

Lietojot Smart-ID, viens no galvenajiem nosacījumiem – nekad savā Smart-ID lietotnē neievadīt apstiprinājumu, ja pats tajā brīdī neesat to ierosinājis vai neizmantojat internetbanku vai mobilo banku. Ja esat nonācis situācijā, kurā jums pēkšņi Smart-ID ir jāievada PIN kods, visticamāk, kāda cita persona mēģina piekļūt jūsu internetbankai.

Pievērs uzmanību informācijai Smart-ID

Veicot darījumus īpaša uzmanība jāpievērš kodam, kas parādās jūsu tālrunī Smart-ID lietotnē, un kodam tiešsaistē, kur veicat kādu darbību, piemēram, pieslēdzaties internetbankas kontam vai veicat kādu maksājumu. Pirms PIN koda ievades, obligāti ir jāpārliecinās, vai abi šie kodi sakrīt. Tikpat svarīgi ir pārliecināties, vai konkrētā darījuma summa ir atbilstoša darījumam, kuru vēlaties īstenot, un pēkšņi Smart-ID netiek norādīta cita, iespējams, lielāka summa. Ja kodi un naudas summas un saņēmēja informācija sakrīt, droši varat ievadīt PIN kodu un apstiprināt maksājumu.

Ar PIN kodiem labāk nedalies

Lai gan šī drošības taktika pēc ekspertu ieteikumiem būtu jāievēro attiecībā uz jebkuriem, piemēram, bankas karšu vai viedtālruņa, drošības kodiem, cilvēki nereti tomēr šo padomu neņem vērā. Lai pasargātu sevi, drošāk tomēr ir PIN kodus nenodot pat tuvākajiem radiniekiem vai draugiem, lai maksimāli samazinātu jebkādu iespēju svešām personām piekļūt jūsu Smart-ID kontam. Tāpat vērts piedomāt pie PIN kodu izveides – neveidojat tos kā sev nozīmīgus datumus vai ļoti vispārināmas skaitļu kombinācijas (1234, 0000 u.tml.), jo šādi kodi ir ļoti viegli uzminami.

Tālrunī lejuplādē uzticamas lietotnes un regulāri tās atjaunini

Viedierīces ir viens no kanāliem, caur kuru krāpnieki pavisam veikli un nemanāmi var piekļūt teju visiem datiem un informācijai par mums, jo tajos tiek saglabāts it viss. Tieši tādēļ savu viedtālruni jāuztur pēc iespējas lielākā drošībā, un viens no pamatnoteikumiem – regulāri veikt operētājsistēmas un lietotņu atjaunināšanu. Tāpat nepieciešamās lietotnes un programmatūru vienmēr lejuplādējiet tikai no drošiem avotiem, piemēram, Google Play vai App Store veikaliem, jo tajos lietotnes tiek pārbaudītas un ir uzticamas un drošas lietošanai.

Ievēro ierastos drošības priekšnoteikumus

Lietojot Smart-ID, nevajadzētu aizmirst arī par ikdienas piesardzību attiecībā uz saviem personas datiem un citu sensitīvu informāciju, lai rūpētos, ka tā nenonāk krāpnieku rīcībā. Pirms maksājumu veikšanas vai datu ievadīšanas interneta vietnēs vienmēr rūpīgi pārbaudiet informāciju, izmantojot oficiālus informācijas avotus. Nekad neglabājiet savas paroles un PIN kodus vietās, kur tiem var piekļūt citi cilvēki.
“Smart-ID ir veidots kā maksimāli drošs autentifikācijas rīks, kas rūpējas par lietotāju datu drošību un tiek regulāri uzlabots, lai pasargātu no aizvien jaunām krāpnieciskām metodēm. Taču neraugoties uz to, ļoti svarīgas ir katra lietotāja rūpes un zināšanas par to, kā pasargāt savus datus, piemēram, veicot tiešsaistes pirkumus. Ik reizi, izmantojot Smart-ID lietotni darījumu (transakciju) apstiprināšanai, aicinām būt vērīgiem un uzmanīgiem un ievērot ierastos drošības pamatnoteikumus, lai pasargātu savus datus un naudu no krāpnieku rokām,” uzsver “Smart-ID” izstrādātāja “SK ID Solutions” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere.

Ja ir radušās aizdomas par krāpšanu, nekavējoties jāsazinās ar banku, informējot par radušos situāciju.

1,022 skatījumi




Video

Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu

04/06/2026

Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...

Lasīt tālāk
Video

No “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas

04/06/2026

Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...

Lasīt tālāk
Video

Skola beigusies – sākas finanšu patstāvība

04/06/2026

Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...

Lasīt tālāk
Video

Plānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm

03/06/2026

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...

Lasīt tālāk
Video

Telefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam

03/06/2026

Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...

Lasīt tālāk
Video

Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju

25/05/2026

Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...

Lasīt tālāk
Video

Informāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju

25/05/2026

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...

Lasīt tālāk
Video

2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos

21/05/2026

2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļu pieejamība šogad saruks

21/05/2026

Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Vairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro

20/05/2026

Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...

Lasīt tālāk