03/09/2024, Kategorija: Ekonomika

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada 2.ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 0,5% lielāks nekā pirms gada. Salīdzinājumam, 2023.gada pēdējos trīs ceturkšņos IKP samazinājās, bet š.g. 1.ceturksnī pieauga par 0,1%. Joprojām saspringtās ģeopolitiskās situācijas dēļ, IKP kāpuma nelielais pieaugums š.g. 2.ceturksnī ir vērtējams pozitīvi un liecina, ka situācija ekonomikā pamazām sāk uzlaboties.

Cenu pieauguma tempi ir mērenāki nekā algu kāpums, stiprinot iedzīvotāju pirktspēju. Mājsaimniecību patēriņa pieaugums turpina palielināties – 2.ceturksnī privātais patēriņš bija par 0,5% lielāks nekā pirms gada.

Valsts patēriņš turpina augt – 2.ceturksnī tas gada griezumā pieauga par 8,5%.

Kritums, lai arī mērenāk nekā 1.ceturksnī, turpinājās investīcijās. Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada griezumā samazinājās par 5,7%. Mājokļos, ēkās un būvēs investīcijas samazinājās par 1,5%, ieguldījumi mašīnās un iekārtās samazinājās, tai skaitā transporta līdzekļos par 9,5%. Investīcijas intelektuālā īpašuma produktos samazinājās par 8,8 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomus turpina ietekmēt nelabvēlīgā situācija ārējos tirgos. 2.ceturksnī eksports bija par 3,4% mazāks nekā pirms gada. Lielāks kritums bija pakalpojumu eksportam – par 6%. Preču eksporta apjomi 2.ceturksnī saruka par 2,4%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, minerālie produkti, elektroierīces un elektroiekārtas. Arī importa apjomi šī gada 2.ceturksnī bija mazākā apjomā nekā pirms gada. Šogad 2.ceturksnī imports samazinājās par 2,9%.

Nozaru griezumā kopējā pievienotā vērtība 2. ceturksnī samazinājās par 0,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada 2.ceturksni. Pakalpojumu nozarēs vērojams pieaugums par 0,5%, bet ražojošām nozarēm vērojams samazinājums par 1,4%. Pretēji situācijai 1.ceturksnī, 2.ceturksnī jau vairākās privātā sektora nozarēs bija vērojami pieaugumi – informācijas un komunikācijas pakalpojumos, profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, kā arī izmitināšanā un ēdināšanas pakalpojumos.

Lēnām krituma tempi samazinās arī apstrādes rūpniecībā. Apstrādes rūpniecības samazinājumu galvenokārt ietekmēja kritums kokapstrādē (-0,8%), metāla izstrādājumu ražošanā (-7%) elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (-11,2%). Savukārt pozitīvas tendences ir novērojams pārtikas produktu ražošanā (+2%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (+12,2%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (+5,1%). Būvniecības nozarē pēc strauja apjoma kāpuma 2023.gadā, šī gada 2.ceturksnī bija vērojams ražošanas apjomu kritums – par 1,5%.

Pakalpojumu nozarēs kopumā ražošanas apjomi šī gada 2.ceturksnī palielinājās par 0,5% salīdzinājumā ar 2023.gada 2.ceturksni. Pieaugums novērojams IKT nozarē (+5,6%), izglītības nozarē (+6,7%), veselības un sociālās aprūpes nozarē (+6,5%,) kā arī mazumtirdzniecībā, t.sk. nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (+1,2%) un autodegvielas pārdotajos apjomos (+3,8%).

Sagaidāms, ka ģeopolitiskā nenoteiktība un vājš ārējais pieprasījums turpinās ietekmēt ekonomisko attīstību. Tomēr visticamāk gada otrajā pusē ekonomikas izaugsmes tempi pieaugs. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2024.gadā IKP varētu pieaugt 1% robežās.

1,002 skatījumi




Video

2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies

17/11/2026

ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina

11/11/2026

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...

Lasīt tālāk
Video

LBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu

04/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...

Lasīt tālāk
Video

Krāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti

02/11/2026

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 6 % Latvijas iedzīvotāju ir parādi par komunālajiem maksājumiem un citiem pakalpojumiem

29/10/2026

Nedaudz vairāk nekā 6 % iedzīvotāju ir nenokārtotas parādsaistības ārpus kreditēšanas nozares, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonsakariem, automašīnas stāvvietu,...

Lasīt tālāk
Video

Baltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais

23/10/2026

Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...

Lasīt tālāk
Video

Valsts naftas produktu drošības rezerves veidos elastīgāk

22/10/2026

Lai valsts naftas produktu drošības rezerves varētu veidot elastīgāk un ekonomiski izdevīgāk, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos...

Lasīt tālāk
Video

Ieviesīs nacionālo viesabonēšanu krīzes situācijās

22/10/2026

Lai krīzes situācijās iedzīvotājiem nodrošinātu sakaru iespējas, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā....

Lasīt tālāk
Video

Svētdien visi vilcieni sāks kursēt pēc jaunā – ziemas laika

21/10/2026

Naktī uz svētdienu, 25. oktobrī, plkst. 4.00 Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Lai vilcieni gala stacijās pienāktu atbilstoši ziemas...

Lasīt tālāk
Video

D. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro

09/10/2026

“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...

Lasīt tālāk