FM: Latvijā saglabājas zemākā inflācija eirozonā

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada jūlijā cenu līmenis bija par 0,1% augstāks nekā jūnijā, bet, salīdzinot ar jūliju pērn, cenas pieaugušas par 0,7%. Šāds patēriņa cenu pieaugums bijis zemākais eirozonā un viens no zemākajiem starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Atbilstoši Eurostat ātrajam novērtējumam, harmonizētais patēriņa cenu indekss eirozonā 2024. gada jūlijā palielinājies par 2,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Gan Latvijā, gan eirozonā kopumā patēriņa cenu pieaugumu virza pārtikas un pakalpojumu cenu pieaugums, kamēr energoresursu cenas, kas atspoguļo elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas tarifu pārmaiņas, samazinās. Latvijā energoresursu cenu samazinājuma pazeminošā ietekme uz inflāciju ir būtiski lielāka nekā eirozonā, kas lielā mērā ir saistīts ar bāzes efektiem, jo elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas tarifu kāpums 2022.-2023. gadā bijis viens no straujākajiem eirozonā.
Patēriņa cenu pieaugumu Latvijā šā gada jūlijā var vērtēt kā mērenu. Lai gan atsevišķām preču grupām tika fiksēta deflācija, tomēr spēcīgais pakalpojumu cenu pieaugums un noturīgais pārtikas un degvielas cenu kāpums noteica patēriņa cenu pieaugumu. Šā gada jūlijā pakalpojumu cenas gada izteiksmē vidēji palielinājās par 5,1%, bet preču cenas samazinājās par 0,8%.
Būtiskākā ietekme uz gada inflāciju bija pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenām (+2,4%). Sadārdzinājums tika fiksēts praktiski visām pārtikas grupām, tomēr straujākie cenu pieaugumi bija olīveļļai (+37,2%), zivīm un jūras veltēm (+6,2%), dārzeņiem (+4,4%), augļiem (+2,0%), kā arī kafijai un tējai (+6,6%) un sulām (+12,9%). Lai arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums 2,4% apmērā neliekas augsts, tomēr tas izskaidro 0,6 procentpunktus no vidējā cenu pieauguma jūlijā, kas bija 0,7%.
Pārtikas cenu pieaugumam jābūt mazākam, jo pārtikas ražošanas izmaksas, kā arī loģistikas izmaksas būtiski samazinājušas. Vietējās ražošanas pārtikas cenas jau kopš pērnā gada oktobra nepārtraukti samazinās un atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem ražotāju cenas pārtikai, kas tiek realizēta vietējā tirgū, šā gada pirmajā pusē samazinājās par 1,3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Samazinās arī neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē, kas ietekmē mūsu importētās pārtikas cenas. Atbilstoši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenas šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija par 6,2% zemākas nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Tas kopā ar būtiski zemākiem elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifiem Latvijā, kas samazina arī mazumtirgotāju izmaksas, atstāj pazeminošu efektu uz pārtikas cenām arī tirgotājiem.
Nozīmīga ietekme uz gada inflāciju jūlijā bija tabakas izstrādājumiem (+13,1%) un alkoholiskajiem dzērieniem (+4,1%), ko lielā mērā noteica akcīzes nodokļu kāpums no šā gada marta.
No pakalpojumiem visstraujāk cena pieauga mājokļa īrei (+8,1%), ūdensapgādei un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem (+7,3%), veselības aprūpes pakalpojumiem (+5,2%), atpūtas un kultūras pakalpojumiem (+5,4%), telekomunikācijas pakalpojumiem (+5,1%) un personīgās aprūpes pakalpojumiem (+3,5%).
Šā gada turpmākajos mēnešos inflācija paātrināsies. Sagaidāms, ka augustā gada inflācija veidos 1,1%, bet septembrī 1,5%. To noteiks gan bāzes efekti, gan noturīgs cenu pieaugums pārtikai un pakalpojumiem.
Vēl par tēmu:
Tiesībsardze: nedrīkst gaidīt nākamo datu drošības incidentu, jārīkojas preventīvi jau tagad
Pēc plaša mēroga AS “Latvijas valsts meži” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) datu drošības incidentiem tiesībsardze Karina Palkova aicina valsts un pašvaldību iestādes...
Lasīt tālākAtklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālāk