• Tweet

Spēja pārvaldīt vairākas valodas padara cilvēku konkurētspējīgu, sekmē radošās spējas, grauj kultūru stereotipus, kā arī paver jaunas iespējas dzīvē. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ceturtdien, 11.oktobrī, atklājot Baltijas valstu vācu valodas skolotāju konferenci.

S.Āboltiņa norādīja, ka vācu valoda ir visizplatītākā dzimtā valoda Eiropas Savienībā aptuveni 90 miljoniem iedzīvotāju. „Nav šaubu, ka vācu valodas apguve joprojām ir ļoti aktuāla un nepieciešama. Vācu valodas zināšanas šodien jauniem cilvēkiem paver ne vien plašas studiju perspektīvas Vācijā, bet tās var būt arī stabils un nozīmīgs pamats turpmākajai profesionālajai karjerai,” apliecināja S.Āboltiņa.

„Es pati kā Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas absolvente varu apliecināt, ka vācu valodas zināšanas manā dzīvē un profesionālajā darbā ir noderējušas visai bieži. Vienmēr esmu izmantojusi skolā ieliktos stabilos vācu valodas pamatus un neskaitāmas reizes pārliecinājusies, cik ļoti valoda spēj atraisīt un tuvināt cilvēkus, dažkārt pat šķietami formālu un saspringtu sarunu, padarot daudzkārt brīvāku un atraisītāku,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Uzrunājot konferences dalībniekus, Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka vācu valodai Latvijā ir īpašs svešvalodas statuss: „Jāatceras, ka latviešu un vācu saiknes ir bijušas savītas jau teju tūkstoš gadu garumā. Vācu kultūras klātiene mūsu reģionā ir ietekmējusi arī latviešu kultūru, tradīcijas, atstājusi iespaidu uz valodu un iezīmējusi pasaules redzējumu, mūsu vietu Eiropas vēsturiskajā telpā.”

Akcentējot Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Vācija savulaik palīdzēja sasniegt mūsu valstij svarīgus stratēģiskos mērķus un tagad esam ieguvuši uzticamus sabiedrotos Baltijas jūras krastā. „Vācija mūsu valstij ir viens no nozīmīgākajiem ekonomiskajiem partneriem. Vācu investori bija vieni no pirmajiem, kas uzdrīkstējās ienākt mūsu tirgū, un pa šiem gadiem ir izveidota noturīga, intensīva un dinamiska tirdzniecības un investīciju sadarbība,” teica S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja vācu valodas skolotājiem teica paldies par ieguldījumu izglītībā, par aizrautību un personīgo attieksmi, uzverot, ka būt par skolotāju ir misija, kurā skolotājs ieliek visu, arī savu sirdi: „Jūs radāt vēlmi mācīties, iedvesmojat bērnus un jauniešus apgūt jaunu valodu un tādējādi, viņiem pašiem to iespējams vēl nenojaušot, ieliekat drošu pamatu viņu nākotnes ceļiem.”

„Esmu pārliecināta, ka svešvalodu skolotāji ir vieni no tiem, kas visvairāk savos audzēkņos spēj iedvest un rosināt vēlmi tiekties pēc plašākiem iespēju apvāršņiem,” klātesošajiem pedagogiem valodas apguves nozīmi akcentēja S.Āboltiņa.

Baltijas valstu vācu valodas skolotāju konference notiek reizi divos gados vienā no Baltijas valstīm. Konference norisinās no 11. līdz 13.oktobrim Latvijas Universitātes Lielajā aulā, un tajā piedalās pārstāvji arī no Austrijas, Baltkrievijas, Dānijas, Krievijas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Šveices un Vācijas.