• Tweet

Kā liecina bankas Citadele veiktā aptauja, mazliet vairāk nekā trešdaļa (33 %) Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija nākamo 12 mēnešu laikā saglabāsies nemainīga, vienlaikus 18 % sagaida tās uzlabošanos, bet 27 % prognozē, ka viņu finansiālā situācija varētu pasliktināties.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Lietuvā nemainīgu finansiālo situāciju prognozē 39 % respondentu, tās uzlabošanos – 19 %, pasliktināšanos – 16 %. Savukārt Igaunijā stabilu finansiālo situāciju prognozē 22 %, tās uzlabošanos – 14 %, bet pasliktināšanos – 41 %.

Lai arī algu pieaugumu trešdaļa Baltijas valstu iedzīvotāju tuvākajos 12 mēnešos nesagaida, daļa respondentu ir noskaņoti pozitīvi, piemēram, Latvijā 21 % respondentu sagaida, ka viņu atalgojums varētu pieaugt līdz 10 %. Par atalgojuma pieaugumu pozitīvāk ir noskaņoti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem.

“Lai arī gandrīz 30 % Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija tuvākā gada laikā varētu pasliktināties, tomēr pēc pēdējos gados piedzīvotajiem satricinājumiem ekonomikā un augstās inflācijas tas noteikti nav pārsteidzoši. Manuprāt, pozitīvi ir vērtējams tas, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies vai paliks nemainīga, un tikai 6% bažījas par iespējamu algu samazinājumu. Darba algas Latvijā aug un pozitīvs iedzīvotāju noskaņojums ir būtisks priekšnosacījums, lai ekonomikā atgrieztos izaugsme,” aptaujas datus komentē Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists.

Lai arī inflācija pēdējā gada laikā faktiski ir apstājusies, tomēr ceturtā daļa Baltijas iedzīvotāju ikdienā tās samazinājumu neizjūt un viņu pirktspēja saglabājusies nemainīga. Vien 4 % respondentu Latvijā norāda, ka viņu pirktspēja ir uzlabojusies un viņi var nopirkt vairāk. Savukārt vairāk kā trešdaļa (39 %) respondentu Latvijā atzīst, ka viņu pirktspēja tieši otrādi – ir pasliktinājusies un viņi var nopirkt mazāk, tikmēr Igaunijā pirktspējas pasliktināšanos norāda 53 % respondentu.

Runājot par kredītu procentu likmju pieaugumu, vairāk kā puse respondentu Latvijā (53 %) un Lietuvā (52 %) un 47% Igaunijā norāda, ka viņiem nav kredītu, līdz ar to tas nekādi nav ietekmējis viņu budžetu. Tikmēr 16 % Latvijā norāda, ka pērn pieaugošie kredītmaksājumi ir likuši pārskatīt un samazināt ikdienas izdevumus (Lietuvā 19 %, Igaunijā 28 %). Savukārt procentu likmju pieaugums licis iepauzēt nekustamā īpašuma iegādi 8 % respondentu Latvijā un 9 % Lietuvā un Igaunijā.

“Inflācijas jautājumā ļoti atšķiras iedzīvotāju uztvere par cenu izmaiņām no tā, kā uz inflāciju raugās ekonomisti. Inflācija ir cenu izmaiņas pēdējo 12 mēnešu laikā. Maijā cenas Latvijā bija tikai 0,1 % augstākas nekā pirms gada, un tas ir ļoti zems inflācijas līmenis. Tomēr tas nenozīmē, ka cenas samazinās. Drīzāk pretēji – cenas Latvijā pakāpeniski turpina augt un cenu līmenis Latvijā šobrīd ir par 30 % augstāks nekā pirms trīs gadiem. Tikpat daudz pēdējo trīs gadu laikā ir augusi arī vidējā darba alga Latvijā, tādēļ nav pārsteigums, ka iedzīvotāji vēl neizjūt pirktspējas uzlabošanos zemākas inflācijas dēļ,” skaidro Mārtiņš Āboliņš.

Vienlaikus tuvāko 12 mēnešu laikā Baltijas valstu iedzīvotāji plāno veikt arī nozīmīgākus pirkumus, piemēram, teju trešdaļa Latvijas iedzīvotāju (29 %) plāno doties ceļojumā, 26 % iegādāsies mājokļa remontam vai labiekārtošanai nepieciešamo, 17 % plāno iegādāties jaunu sadzīves tehniku vai mēbeles, 12 % plāno iegādāties jaunu automašīnu un 6 % – jaunu mājokli. Plānojot lielāku pirkumu veikšanu, vairākums (75 %) plāno tos finansēt no saviem uzkrājumiem, 16 % izmantos bankas aizdevumu un 7 % plāno aizņemties no tuviniekiem.