• Tweet

Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties arī tādas preces kā elektroniskās cigaretes. Tās tirgot internetā jau šobrīd liedz likums. Taču saziņas lietotnē to izdarīt var jebkur,  arī nepilngadīgie. Atbildīgie dienesti apzinās, ka tā jau šobrīd ir problēma. Tur uzskata, ka svarīgāk ir apkarot narkotiku tirdzniecību, jo tas ir smagāks pārkāpums, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

No nākamā gada pirmā janvāra stājas spēkā aizliegums tirgot elektroniskās cigaretes ar garšām. Jau šobrīd ierīces ir brīvi pieejamas pagrīdes tirgos un “Telegram” kanālos, bet kā pret to cīnīties – plāna nevienam nav.

Par nelegālo preču apriti saziņas vietnē “Telegram” runā jau sen. To uzskata par vienu no populārākajām lietotnēm, kurā iespējams iegādāties visdažādāko klāstu ar precēm, kuras oficiālajā apritē ir aizliegtas. Pagrīdē darbojas ne tikai organizētie noziedzības grupējumi, bet arī parasti indivīdi.

Par to pārliecinājāmies paši. Piereģistrējoties lietotnē un sērfojot caur dažādiem aizliegto preču kanāliem. Tur atrodamo preču klāsts ir plašs: no tādām pagaidām vēl veikalos brīvi pieejamām kā elektroniskās cigaretes, veipi un viss līdzīgais, līdz pat smagajām narkotikām. Kriminālsodu var saņemt gan par šādu preču tirdzniecību, gan iegādāšanos. Tāpat iespējams nopirkt arī eskorta pakalpojumus un pat viltotu naudu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”) norāda: “Tā ir realitāte. Mēs varētu runāt ne tikai par elektroniskajām cigaretēm, bet diemžēl arī narkotisko vielu aprite notiek. “Telegram” kanāls ir viens no apgrūtinošiem faktoriem. Tā ir šodienas realitāte un, protams, arī dažādi jauni paņēmieni, kā narkotiskās vielas tiek izplatītas, kas jebkurā gadījumā padara komplicētāku šo darbu.”

Ar “Telegram” starpniecību kā pārdevējs, tā pircējs var saglabāt savu anonimitāti. Darījumi tiek slēgti ātri. Mūsdienās arī anonīmums pārskaitījumus veikt ir vieglāk nekā jebkad. Apvienojot to ar piegādes servisa izmantošanu paciņas pārvešanai, nelegālais darījums kļūst gandrīz neizsekojams. Citos gadījumos var veikt tā dēvētos dropus – paslēpt preci kādā iepriekš norunātā vietā.

Lai atrastu sev tīkamo produktu, nav jāmeklē ilgi. Ir lielāki kanāli, kuros vienlaikus ar tirgošanos nodarbojas dažādi indivīdi vai grupējumi. Šīs grupas ir kā virtuālie tirgus laukumi, kurā cilvēks no dažādiem piedāvātājiem var izvēlēties sev vēlamāko. Daudzi nekautrējas reklamēt savu nelegālo biznesu.

Arī preču iegāde nav sarežģīta. Piemēram, vienā no “Nekā personīga” identificētajiem kanāliem piedāvā plašu klāstu ar elektroniskajām cigaretēm, kā arī iespēju izvēlēties sev ērtāko piegādes veidu. Var satikt pārdevēju klātienē vai izmantot pakomātu.

Sarakste ar pārdevēju:

NP (“Nekā personīga”): Sveiki, vai var iegādāties?

Pārdevējs: Sveiki, var.

NP: “Vozol neon” un “HQD cola” ir pieejami?

Pārdevējs: Ir tikai HQD.

NP: Tad var tādus divus?

Pārdevējs: Uz kurieni jums vajag?

NP: Var uz pakomātu “Domina”?

Pārdevējs: Ok, “Omniva” 4 eiro. Kopā būs 18 eiro.

Grupās pārsvarā figurē piedāvājumi izmantot populārākos pakomātus – “Omniva” un DPD. “Omniva” zina, ka ne visi izmanto pakomātus, lai sūtītu tikai atļautas preces. Uzņēmuma noliktavā gan salīdzinoši bieži viesi ir Valsts policija un Muitas pārvalde, kas arī ik pa laikam atklāj nelegālos sūtījumus.

“Omniva Grupas” Sūtījumu pakalpojumu vadītājs Andris Eglājs norāda: “Mēs runājam par krietni zem 1%. Mēs katru dienu šeit apstrādājam aptuveni 50000 sūtījumu. Te mēs runājam par dažiem vidēji. Tiešām ļoti reti gadījumi.”

DPD uz raidījuma jautājumiem neatsaucās.

Šādi darījumi nav atļauti. Likums nosaka, ka internetā iegādāties visa veida cigaretes ir aizliegts. Sods gan par pārdošanu, gan iegādāšanos ir identisks – līdz 200 eiro cilvēkam, un līdz 700 eiro uzņēmumam. Šī noteikuma izpildi uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Dienesta spējas ierobežot nelikumīgu preču tirdzniecību internetā ir ierobežotas, tāpēc tur rosinājuši mainīt likumu.

VID nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča pauž: “Tas veids, kā mēs varam kaut ko izdarīt, kad mums tādas juridiskas tiesības būs, lūgt mūsu interneta pakalpojuma sniedzējam, lai noteiktas adreses bloķētu Latvijas teritorijā. Tas ir runājot par internetu. Ja mēs runājam par “Telegram” un visām šīm saziņas lietotnēm. Tur mēs esam mēģinājuši saprast, ko mēs varam izdarīt. […] Šeit mēs esam izdarījuši visu, ko varējām, un nonākuši pie tādas sienas, kur tālāk netiekam, jo nespējam identificēt to personu, kura tā ir un tālāk kādas sankcijas arī piemērot.”

Pretenzijas VID cēlis jau janvārī apstiprinātā likumprojekta izstrādes laikā. Iestādē uzskata, ka aizliegums veicinās nekontrolētas tirdzniecības pieaugumu. Šobrīd dienestā neņemas prognozēt, kāds varētu būt darba apjoms pēc aizlieguma stāšanās spēkā un vai spēs tam tik līdzi. Statistiku par atklāto pārkāpumu skaitu tur neapkopo, tāpēc nevarēja pateikt, kādas ir pēdējo gadu tendences pagrīdes tirgus tirdzniecībā.

Pēc redzamajiem attēliem “Telegram” kanālos, noprotams, ka garšīgās cigaretes Latvijā nokļuvušas nelegāli. Piegādātāji lepni dalās ar produkta attēliem. Vairumā gadījumā brīdinājums par smēķēšanas bīstamību cilvēka veselībai ir svešvalodā. Šādu noziegumu atklāšana ir muitas kompetencē. Tur raidījumam apgalvo – elektroniskās cigaretes nelegāli Latvijā ievestas tikai ar lidmašīnām. Ar mašīnām vai kuģiem vestas kravas neesot uzietas.

Lidostas muitas kontroles punkta virsuzraudze Linna Mukāne uzsver: “Muitā elektroniskās cigaretes lielākoties mēs atklājam tieši pasta sūtījumos un kurjerpasta sūtījumos. Tendence ir tāda, ka nelegāli sūtīto elektronisko cigarešu apjomi samazinās. Krietni samazinās. Salīdzinoši ar 2022.gadu […] Ir konfiscēts tajā gadā gandrīz 10000 cigarešu vienību. Ir uzsākti daudzi administratīvie un pat pāris kriminālprocesi. Līdz ar to šie apjomi samazinās. Pagājušajā gadā tikai 200 vienības tika konfiscētas.”

Par šādu pārkāpumu, ja tas veikts mazā apjomā, sodu nepiemēro. Tam jāvelta pārāk daudz resursu. Tāpēc ja tās ir dažas elektroniskās cigaretes vienā sūtījumā, tad, visticamāk, muita to konfiscēs, bet nevienu nesodīs.

Visbiežāk nelegālās cigaretes ienāk no trim vietām: Ķīnas, Honkongas un Apvienotās Karalistes. Tas sakrīt ar raidījuma novēroto – visbiežāk “Telegram” kanālos figurē iepakojumi ar brīdinošajām uzdrukām angliski.

Apjomīgākā krava, ko muita atklājusi šogad vienā sūtījumā ir 105 elektroniskās cigaretes. Tik lielos apjomos, kā uz robežām aizturētās tabakas cigarešu kontrabandas, nav atklātas. Ja kravai izdevies iekļūt valstī, tad pretlikumīgo preču tirgošanas apkarošana pāriet Valsts policijas kontrolē.

Valsts policija raidījumam visu nedēļu solīja, ka sniegs interviju, taču ceturtdienas vakarā paziņoja, ka intervijas nebūs un iesūtīs komentāru rakstiski. Par “Telegram” kanālu darbību policija pēc būtības neatbildēja.

Valsts policija norāda: “Tas vien, ka dažādās grupās it kā piedāvā iegādāties aizliegtas preces, vēl nenozīmē reālu iespēju tikt pie tām. Nekur nav garantēts, ka nopirktais “saltiņš” tik tiešām būs tāds, kādu jaunietis būs noskatījis. Varbūt vienkārši tie būs krāpnieki, kas smuki māk pasniegt produktu ar bildēm, ar aprakstiem un censties izkrāpt no jauniešiem naudu.”

Ja par cigarešu kontrabandu lielos apmēros var tikt pie kriminālatbildības, tad elektroniskās cigaretes šobrīd izkrīt cauri arī šim sietam. Tieslietu ministrijas darba grupā gan sāktas diskusijas, vai to nevajag mainīt. Iekšlietu ministrs uzskata, ka papildus iniciatīvas nav atbilde.

Personālsastāvs, to es redzu kā risku. Tās metodes un viss tomēr ir jau Eiropas apritē diezgan sinhronizētis, bet nu tieši resurss. Viņa [kapacitāte] vienmēr varētu būt lielāka. Skaidrs, ka šī problēma aug diemžēl. Mēs redzam, ka arī patēriņš aug. Arī pieprasījums aug pēc šīm narkotiskajām vielām. […] Es teiktu, ka tā ir tāda nepārtraukta cīņa. Neteikšu, ka ar vējdzirnavām, bet neizbēgama. Visu laiku būs jauni risinājumi, un pēc tam nāks risinājumi no mūsu puses.”

Iekšlietu ministrija publiskai apspriedei nodevusi savu plānu algu palielināšanai iekšlietu resorā strādājošajiem tuvāko trīs gadu laikā. Ministrs ir pārliecināts, ka plāna apstiprināšanas gadījumā tiks piesaistīti jauni darbinieki dienestos un līdz ar to efektīvāk varēs kontrolēt arī nelegālo preču tirdzniecību.