Valdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā Nacionālajos bruņotajos spēkos uzņemt arī ārzemniekus. Likumā plānota arī virkne citu aktuālu grozījumu.
“Latvija gatavojas dažādiem militāra apdraudējuma scenārijiem, mācoties no Ukrainas pieredzes. Šīs iniciatīvas mērķis ir sakārtot normatīvo bāzi, lai arī Latvija izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā varētu operatīvi uzņemt dienestā brīvprātīgos ārzemniekus papildus NATO spēkiem, kas pie mums jau atrodas. Šī iniciatīva stiprinātu mūsu aizsardzības kaujas spējas, plašāk paverot iespēju mūsu valstī karot motivētiem citu valstu pilsoņiem,” skaidro aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Ārvalstu pilsoņiem, kas pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā vēlētos dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos, tiks izvirzīts pienākums likumīgi uzturēties Latvijas teritorijā un prast valsts valodu vai vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām. Grozījumos ir iekļauts valstu uzskaitījums, kuru pilsoņi varēs uzsākt dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī uz viņiem tiktu attiecināti līdzīgi nosacījumi, kādi tiek attiecināti uz mobilizējamiem Latvijas pilsoņiem.
Vispārējās un daļējās mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, kā arī Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.
Lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā un mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, turpmāk aizsardzības ministrs noteiks līguma noslēgšanas termiņus un nosacījumus pēc kādiem šie termiņi var atšķirties.
Tāpat grozījumos plānots aizsardzības nozares vadībai noteikt tiesības pieņemt lēmumu par vecuma paaugstināšanu komandējošā sastāva un virsnieku kursos. Grozījumu projektā papildināts to mācību kursu saraksts, pēc kuru beigšanas vai no kuru atskaitīšanas karavīram nav jāatmaksā viņa apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus.
Foto: Latvijas armija
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālāk
Gaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālāk
Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālāk
Rīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālāk
Brīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālāk
Pašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālāk
Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālāk
Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālāk
Rīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālāk
VARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālāk