Sankcionētās personas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus
Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Tas noteikts ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.
Grozījumi noteic, ka sankcionēto personu nekustamajam īpašumam Latvijā likmes vairs nenoteiks pašvaldības, bet šim īpašumam piemēros nodokļa likmi 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
Vismaz 80 procentus no šiem nodokļa ieņēmumiem pašvaldības varēs novirzīt atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā dēļ izceļo no savas zemes vai kuri kara dēļ tur nevar atgriezties un ir apmetušies uz dzīvi Latvijā.
Tāpat noteikts, ka sankcionētajām personām vairs nepiemēros nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus, kā arī tās vairs nesaņems nodokļa atlaides.
Ņemot vērā, ka pašvaldības jau ir izsūtījušas paziņojumus par aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli, tās nodokļa apmēru pārrēķinā un līdz šī gada 15.jūlijam izsūtīs precizētu nodokļa maksāšanas paziņojumu.
Ja sankcionētā persona būs kavējusi nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, pašvaldībām noteiktas tiesības triju mēnešu laikā uzsākt nodokļa parāda piedziņu bezstrīda kārtībā.
Plānots, ka pašvaldībām kopējie nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi varētu palielināties par 1,9 miljoniem eiro, norādīts grozījumu anotācijā.
Izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa likumā veiktas, lai personām, kuras atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam noteiktas par sankciju subjektiem, liegtu iespēju izmantot līdzšinējos atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa jomā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk