• Tweet

Aptaujā par izklaides trokšņu radītajām neērtībām tiesībsargs triju nedēļu laikā kopumā saņēmis 643 iedzīvotāju ziņas. Pārliecinoši lielākais vairākums ziņojuši par Rīgas valstspilsētu (69,7%), kam seko Bauskas novads, Liepājas un Jūrmalas valstspilsētas, kā arī Aizkraukles un Ķekavas novadi.

Pārliecinoši lielākais skaits jeb 80% respondentu atzīmējuši, ka ir saskārušies ar izklaides troksni savā apdzīvotajā vietā. Teju 90% respondentu norādījuši, ka izklaides troksnis ir ietekmējis viņu naktsmieru – no tiem 65% regulāri, bet 25% “dažreiz”. Tikai 10% norādījuši, ka viņus izklaides troksnis neietekmē.

Visbiežāk iedzīvotāji ziņo par āra terašu radīto troksni (44 %), kam seko bāri (31%), naktsklubi (28%), kafejnīcas (24%) un viesu nami (7%).

Zīmīgi, ka tikai pusē gadījumu iedzīvotāji norāda, ka ir vērsušies pēc palīdzības šajā jautājumā. Kā galvenos iemeslus problēmas nerisināšanai respondenti norādījuši neticību tam, ka situācija varētu mainīties, kā arī nesakārtoto tiesisko regulējumu.

Savukārt tie iedzīvotāji, kuri centušies risināt trokšņu problemātiku, visbiežāk vērsušies pēc palīdzības pašvaldības policijā, daži vērsušies arī pie uzņēmumu vadības un darbiniekiem, kā arī ēku īpašniekiem. Iedzīvotāju sniegtās atbildes rāda, ka 60% gadījumos viņu darbība nav palīdzējusi situāciju atrisināt, tikmēr 36% atbildējuši, ka situācija uzlabojusies vien uz īsu brīdi (piemēram, uz konkrēto nakti).

Kā lielākos iemeslus, kāpēc problēmu neizdodas atrisināt, iedzīvotāji min nesakārtoto tiesisko regulējumu, izklaides vietu interešu pārsvaru pār iedzīvotāju interesēm un pašvaldību nevēlēšanos iesaistīties situācijas risināšanā.

Tikmēr kā labākos risinājumus situācijas uzlabošanā iedzīvotāji nosauc pienākumu izklaižu vietu īpašniekiem nodrošināt trokšņu slāpējošus risinājumus, valsts līmenī noteikt maksimāli pieļaujamo izklaides trokšņu līmeni, pašvaldībās noteikt tās teritorijas, kurās izklaides ir pieļaujamas, un to, ka izklaides uzņēmējdarbībai būtu jāsaņem valsts vai pašvaldības atļauja (licence) uz atrunātiem noteikumiem, piemēram, nosakot izklaides vietai konkrētu darba laiku.

“Aptaujas rezultāti apstiprina problēmas esamību. Iedzīvotāji, kuri saskaras ar traucējošu izklaides troksni, sagaida aktīvu atbildīgo iestāžu rīcību jomas sakārtošanā. Aptauja spilgti izgaismo iedzīvotāju noskaņojumu – neticība, ka valsts spēj šo jautājumu risināt un atrisināt. Vai tiešam tā tas ir? Negribu tam ticēt! Gribu ticēt, ka valsts drosmīgi, ātri un efektīvi var izpildīt savu uzdevumu – līdzsvarot dažādas intereses, t.sk. iestājoties par tiem, kuru tiesiskās intereses līdz šim nav bijušās pietiekami aizsargātas. Tiesībsargs aicina atbildīgās iestādes ieklausīties iedzīvotāju viedoklī un rīkoties,” uzsver Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis.