Eksperti: ārzemju vērtētāji augstskolām izmaksās trīsreiz dārgāk
Augstākās izglītības jomā strādājošie uzskata, ka izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa apņemšanās uzticēt studiju programmu akreditācijas kūrēšanu ārzemju aģentūrām un savas nacionālās aģentūras neveidošana nav pārdomāts solis ne no nacionālo interešu, ne finanšu aspekta.
Aptaujātie norādīja, ka ārvalstu eksperti studiju programmu vērtēšanā tiktu piesaistīti jebkurā gadījumā – pat tad, ja akreditāciju organizētu Augstākās izglītības padome (AIP), pret kuru ministrs paudis iebildumus. Arī viņa tik kritizētajā starptautiskajā vērtējumā bija iesaistīti 100 ārvalstu eksperti. Jāņem arī vērā, ka līdz šim programmas akreditācija, ko veica Augstākās izglītības kvalitātes centrs, izmaksāja trīs reizes lētāk, nekā to prasītu jebkura starptautiskajā reģistrā esoša ārvalstu aģentūra. «Austrijā vienas programmas izvērtēšana izmaksā 11 000 eiro, Vācijā – pat 12 000 eiro,» norāda Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis. Ja vēl šādu, kā nule veiktajā vērtējumā, programmu ir 850, tad summa esot iespaidīga. Turklāt šī nauda jāmaksā augstskolām pašām no savas kabatas, un līdzekļi nevis aizies Latvijas valsts kasē, bet aiz tās robežām, kas nav uzskatāms par finansiāli izdevīgu soli. Gan A. Teikmanis, gan Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis pauž neizpratni, kāpēc gan Latvija nevar veidot pati savu starptautiski atzītu institūciju, jo katrai valstij tomēr ir sava specifika, un vai ārvalstnieki ņem vērā mūsējo – esot apšaubāmi.
AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra domā, ka Latvijai būtu iespēja attīstīt savu metodiku, un tas augstākās izglītības attīstībai būtu liels pluss. «AIP šim mērķim būtu atbilstoša, un pārmetumi, ka tad jau augstskolas vērtētu pašas sevi, nav pamatoti. Padomē ir tikai viens rektors, un tajā darbojas gan darba devēji, gan zinātnieki un daudzi citi sabiedrības pārstāvji,» teic A. Barševskis.
IZM vēlme izstrādāt savu alternatīvu studiju programmu izvērtējumu, izmantojot iepriekšējo, esot visai neviennozīmīgi vērtējams solis. No vienas puses, iznāk, ka iepriekšējais tomēr bijis neveiksmīgs un nauda tērēta nelietderīgi, kas var likt Eiropas naudas devējiem pat atprasīt projektam iztērēto. J. Vētra norāda, ka, no otras puses, tas ir atbalstāmi, taču tad ir jāizstrādā jauna metodika, kura būtu IZM jāapstiprina, jo iepriekšējā vērtējumā izmantotā, ko gan arī veica pēc IZM apstiprinātas metodikas, taču neesot derīga. «Šis projekts, kā paskaidrojis R. Ķīlis, tiks izmantots citiem mērķiem – valsts budžeta finansējuma sadalījumam, un ir jau pareizi, ka naudu programmas saņem pēc kvalitātes rādītājiem, bet tad šādam vērtējumam jābūt ļoti caurspīdīgam un pamatotam,» uzsver AIP priekšsēdētājs, piebilstot, ka arī šādā gadījumā jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, reģionālais, kā arī tas, kam konkrētās programmas īstenošanai ir izveidota vislabākā materiāli tehniskā bāze.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākIeteikumi 72 stundu somas sagatavošanai dažādām krīzes situācijām
Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” semināru cikls apskata plašu ar civilo aizsardzību...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz ceturtdien, 9.maijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālāk