Pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par iespējām darba tirgū

Gada laikā Latvijā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri jūtas droši par savu darbavietu un pārstāvētā uzņēmuma stabilitāti. Vienlaikus vairāk kļuvis to cilvēku, kurus uztrauc iespējas atrast citu darbu, secināts bankas Citadele aptaujā.
Šā brīža ekonomiskajā vidē droši par savu darbavietu un pārstāvētā uzņēmuma stabilitāti jūtas 34 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 9 % mazāk nekā pirms gada. Pārliecinātāki par darba iespējām ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadu vecumam, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri mēnesī pelna vairāk par 1500 eiro.
Šogad iedzīvotāju pārliecība par savas darbavietas stabilitāti spēcīgāka ir Lietuvā – 40 %, savukārt Igaunijā sentiments ir līdzīgs kā Latvijā – 34 %. Arī kaimiņvalstīs noskaņojums pēdējā gada laikā kļuvis pesimistiskāks, jo pērnā gada novembrī abās valstīs par savas darbavietas stabilitāti pārliecināti bija 48 %.
“Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī bezdarbs Latvijā bijis 6,5 % un salīdzinājumā ar pērno gadu ir pat sarucis, iedzīvotāju sentiments par savas darbavietas stabilitāti un iespējām atrast jaunu darbu kļuvis pesimistiskāks. Tas nav pārsteidzoši, jo tie, kas seko darba tirgum, iespējams, ir pamanījuši, ka kopš gada sākuma ir samazinājies darba sludinājumu un brīvo vakanču skaits lielā daļā nozaru. Drošības sajūtu par nākotni un iespējām pārvarēt neparedzētus apstākļus var stiprināt uzkrājuma izveidošana neparedzētiem gadījumiem – drošības spilvenam būtu jābūt tik lielam, lai tas palīdzētu segt aktuālos izdevumus vismaz trīs mēnešu garumā,” aptaujas datus komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Latvijā vairāk kļuvis to iedzīvotāju, kuri uzskata, ka viņu pārstāvētā uzņēmuma darbība ir stabila, taču viņi nejūtas droši par savu vietu tajā – 2022. gadā šo respondentu skaits bija 13 %, šogad – 15 %. Lietuvā un Igaunijā šādu viedokli pauduši 14 % darba ņēmēju.
Gandrīz vēl tikpat jeb 14 % sabiedrības nejūtas droši nedz par uzņēmuma nākotni, nedz par savām iespējām atrast jaunu darbavietu (pirms gada šāds sentiments 11 % iedzīvotāju).
Aptaujas dati liecina, ka pārliecība par savām iespējām darba tirgū visbiežāk trūkst iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kā arī kvalificētiem speciālistiem, biroja darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības jomā strādājošiem, nekvalificētiem un kvalificētiem strādniekiem. Vienlaikus vislielākās bažas par jauna darba atrašanu fiksētas Kurzemē, Vidzemē un Rīgā.
Gan pirms gada, gan šogad 9 % respondentu atklāj, ka nejūtas droši par uzņēmuma nākotni, taču neuztraucas par iespējām atrast citu darbu. Šī atbilde raksturīga tiem, kuri ikdienā strādā kā kvalificēti speciālisti vai vadītāji.
Vēl par tēmu:
FM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk