• Tweet

Otrdien, 21. novembrī, Eiropas Komisija (EK) publicējusi atzinumus par eirozonas valstu budžeta plāna projektiem nākamajam gadam, tostarp par Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2024. gadam. Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) prognozēm vispārējās valdības deficīts ir 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). FM prognozē pakāpenisku deficīta samazinājumu vidējā termiņā – 2025. gadam tiek prognozēts deficīts 2,3% no IKP un 2026. gadam 0,9% no IKP apmērā.

EK atzīst, ka Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2024. gadam nav pilnībā saskaņā ar rekomendācijām, jo valsts finansēto neto primāro izdevumu pieaugums pārsniedz rekomendētos 3%. Latvija kopumā piekrīt EK vispārējam secinājumam, taču uzskata, ka pārsniegums ir pamatots, jo mēs saskaramies ar ārkārtējiem apstākļiem saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu. Pārsniegums galvenokārt ir saistīts ar vienreizējiem ieguldījumiem, lai palielinātu noturību pret ģeopolitiskajiem draudiem.

Nav iespējams mainīt faktu, ka Latvija atrodas blakus agresoram – Krievijai, tāpēc arī diskusijās par Stabilitātes un izaugsmes panta reformu Latvija iestājas par to, ka fiskālajiem noteikumiem nevajadzētu būt par šķērsli aizsardzības izdevumu palielināšanai.

Arī citām valstīm EK konstatēja atkāpes no rekomendācijām 2024. gadam valsts finansēto neto primāro izdevumu pieauguma jomā, kā arī plānoto strukturālās bilances līmeņa pārsniegumu. Valstis pamato atkāpes ar krīžu sekām, izteikti augsto inflāciju un tās ietekmi uz sociālo pabalstu un pensiju indeksāciju, nepieciešamību celt algas, lai noturētu iedzīvotāju maksātspēju, plānotajām investīcijām un reformām, kā arī neprognozējamo ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību celt izdevumus aizsardzības jomā.