Latvijas pasts peļņu novirzīs uzņēmuma zaudējumu segšanai
Otrdien, 25. septembrī, valdībā nolēma valstij dividendēs izmaksājamo VAS „Latvijas Pasts” (LP) peļņas daļu par 2011. gadu noteikt nulle procentu apmērā no uzņēmuma tīrās peļņas.
LP iepriekšējo gadu finansiālie rezultāti – uz 2011. gada 31. decembri uzkrātie zaudējumi bija 24.4 milj. Ls apmērā, bet īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmos līdzekļus par 2.25 milj. Ls.
Universālā pasta pakalpojuma (UP) zaudējumu kompensācijas fonds, par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu, šobrīd nedarbojas. Taču saskaņā ar Pasta likuma pārejas noteikumu 13. punktu, MK līdz 2012. gada 31. decembrim jāizdod noteikumi par UP kompensācijas fonda darbības nodrošināšanu.
Sākot ar 2013. gada 01. janvāri LP sava darbība jāorganizē tā, lai uzņēmums spētu darboties pilnīgi brīva tirgus apstākļos.
Augstāk minēto iemeslu dēļ LP 2011. gada pārskata gada peļņu 686 743 Ls apmērā nepieciešams novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Līdz ar to saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 3. panta trešo daļu un MK 2009. gada 15. decembra noteikumu Nr.1471 “Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu” 5. punktu tiek noteikts, ka LP nav jāmaksā dividendes no tīrās peļņas par 2011. gadu.
Satiksmes ministrijai kā LP kapitāla daļu turētājai uzdots nodrošināt, ka 2011. gadā gūtā peļņa novirzāma LP iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai un ilgtspējīgas attīstības un konkurētspējas saglabāšanas nodrošināšanai.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk