Lembergs: Valsts attīstībai nepieciešami resursi, bet Siliņas valdība vēlas saņemt tikai to, ko kāds dod

No Siliņas valdības nav dzirdēts nekas par to, kā Latvijas attīstībai iegūt resursus, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs.
“Pirmais lēmums, jautājums, kā iegūt līdzekļus, tiek padarīts par galveno darba kārtības jautājumu. Kamēr tas tā nav noformulēts, nekas nemainīsies. Ja jūs sev nedodat uzdevumu atrast darbu un nopelnīt naudu, vai tad jūs nopelnīsiet? Ja neiesiet strādāt, jūs naudu nenopelnīsiet. Valdība nestāda tādu uzdevumu – nopelnīt naudu,” sacīja Lembergs.
Viņš norādīja, ka “viņi redz uzdevumu saņemt to, kas valstij pienākas, un saņemt to, ko kāds dod.”
“Valsts attīstībai nepieciešams resurss. Ja vēlamies izrāvienu, tad ir jādomā, kā piesaistīt resursus. Ir ārējais resurss, piemēram, kreditēšana,” uzsvēra Lembergs.
“Kučinska valdība pieņēma lēmumu darīt visu, lai bankas minimizē kreditēšanu. Bankām tika radīti tādi apstākļi, lai tās maksimāli maz kreditētu. Lai varētu kreditēt, vajadzīgi aktīvi. Kučinska valdība pieņēma lēmumus, un pārējās valdības to ir atbalstījušas, lai bankas minimizētu aktīvus. Lai bankas kreditētu, tām nevar dot pavēli kreditēt. Jābūt stimuliem. Ja jūs pasakāt, ka no banku aktīviem tikai 5% var būt nerezidentiem, tad jūs šo bankas resursu esat ļoti ierobežojuši. Bez tam šobrīd Latvija būtiski atpaliek atveseļošanās fondu naudas izmantošanā. Mēs varam pazaudēt daļu tās naudas, ko mums dod,” uzskata politiķis.
Vēl viņš minēja, ka Latvijai vajadzētu vairāk izmantot savu stratēģisko partneru atbalstu: “Mums ir stratēģiskie partneri, kuriem šeit ir būtiskas ģeopolitiskas intereses. Būtu tikai loģiski, ja stratēģiskais partneris stimulētu savus uzņēmējus attīstīt apstrādājošo rūpniecību tieši šeit, Latvijā. Mērķis valdībai – simt amerikāņu rūpnīcu 10 gados vai 10 gados 10 miljardi ASV investīcijas. Pieticīgi, bet vismaz kaut kas jau būtu.”
“Latvijā uzņēmumiem, ja tie izmaksā dividendes, jāmaksā valstij 20% nodoklis. Tas ir ļoti augstu. Pirms tam bija jāmaksā tikai 10%, un tad veselai virknei ārvalstu kompāniju Latvija kļuva par peļņas centru. Labi, ja viņi piekrīt, lai viņi maksā 15%, bet lai viņiem ir izdevīgi šo nodokli nomaksāt tieši Latvijā. Uzliekot 20%, uzņēmumi pārceļ peļņas centrus uz citu valsti. Tā mēs aizveram resursus,” sacīja Lembergs.
Viņš atzina, ka pagaidām nav dzirdējis no Siliņas nevienu vārdu, pat nevienu domu tajā virzienā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākBezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālāk