Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes. Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Finanšu tirgu eksperti ir gudri cilvēki, bet viņi nav nekļūdīgi. Šobrīd ir īpaši svarīgi ņemt vērā ne tikai notikumus skaitļu pasaulē, bet arī censties saprast, kā racionālo naudas pasauli ietekmēs cilvēcisko emociju vētras Tuvajos Austrumos un citur. Tāpat arī nevajag aizmirst vēsturi. Centrālās bankas parasti un arī šobrīd plāno, ka likmju lejupejas fāzes būs kā lēzenas nogāzes. Taču pieredze liecina, ka nereti šīs līknes grafikos izskatās kā stāvas sienas.

Ir tiešām ļoti ticami, ka likmju samazinājums pakāpeniski sāksies. Taču nākamā gada otrajā pusē tas var pāriet paātrinājuma fāzē. Kāpēc?

Traģiskie notikumi Izraēlā un Gazas sektorā ir nedaudz palielinājuši inflācijas riskus tuvākajā laikā. Naftas cenas šo notikumu ietekmē pieaugušas apmēram par desmito daļu. Latvijas iedzīvotājus tieši ietekmējošās degvielas cenas ir salīdzinoši izdevīgākas, benzīna cena biržās joprojām ir tuva gada zemākajiem līmeņiem, bet riski pastāv. Šie notikumi ir arī slikta vēsts ekonomikas izaugsmei – biedējošais ziņu fons ietekmē patērētāju noskaņojumu un uzņēmēju vēlmi investēt. Taču tā savukārt ir laba ziņa inflācijas apkarotājiem, jo vēsturiski zemais eirozonas bezdarba līmenis, līdzās 2021. – 2022. gada izejvielu cenu kāpuma atbalsīm, ir inflāciju veicinošs faktors. Ekonomistu prognozes par eirozonas izaugsmi nākamgad slīd lejup jau vairākus mēnešus. Tas, cik strauji Eiropā pasliktinās celtniecības nākotni atspoguļojošie indikatori – būvatļaujas, būvēšanas uzsākšana, liek domāt, ka prognozes lejupvirzienā dzīsies pakaļ realitātei vēl ilgi.

Eiropas Centrālajā Bankā (ECB) strādā izcila makro ekspertu komanda, taču lēmumus par cenu noteikšanu uzņēmumos dažkārt labāk saprot cilvēki, kuri ikdienā redz procesus biznesa pasaulē, kā arī var straujāk reaģēt uz notiekošo. Euribor likmes kāpumu krītošas inflācijas apstākļos monetārās politikas veidotāji lielā mērā pamato, ka pamatinflācija (jeb inflācija, no kuras izslēgtas dažas svārstīgākās komponentes) turas augstā līmenī. Jau februārī rakstīju, ka šis indikators šobrīd ir daļēji zaudējis savu pielietojamību, tik neparasta bijusi cenu veidojošo faktoru uzvedība. Varēja sagaidīt, ka tā strauji mazināsies brīdī, kad paies gads kopš straujā ražošanas izmaksu kāpuma pērn, kad lēcienveidīgi auga gāzes un elektrības cenas Eiropā. Septembris bija brīdis, kad šim efektam bija jākļūst redzamam, un eirozonas pamatinflācija tiešām samazinājās no 5,3% līdz 4,5%. Ražotāji nevēlas patērētājiem atdot ieguvumus no izmaksu krituma, bet kalendārs ir neapturams. Jaunākajos datos redzams arī lielākais ražotāju cenu kritums Vācijā kopš šī indeksa aprēķināšanas sākuma četrdesmitajos gados, samazinās Ķīnas eksporta cenas. Dažkārt ekonomika mainās straujāk nekā starptautiskās finanšu institūcijas spēj tai izsekot.

Rezumējot, monetārās politikas veidotājiem būs gan iespēja mazināt procentu likmes – inflācija turpinās noplakt, gan nepieciešamība – izaugsme vājināsies, ļoti iespējams, līdz mīnusu teritorijai. Turklāt paturēsim prātā to, ka likmes augšup un lejup velkošo spēku cīņā var iesaistīties vēl viens dalībnieks. Pār pasaules finanšu tirgiem planē fiskālās dominances rēgs. Investori arvien vairāk rēķinās ar iespēju, ka centrālajām bankām būs jāmazina riski, ka valdības zaudē pieeju finanšu tirgiem. ECB jau cenšas mazināt tā saucamos eirozonas fragmentācijas riskus ar aktīvu pirkšanas palīdzību, bet šīs iespējas nav neierobežotas.

Aizvadītie divi gadi ir bijis finansiāli grūts laiks mājsaimniecībām. Laikā starp 2022. gada janvāri un 2023. gada aprīli samazinājās reālās algas, iepriekš tās vairāk nekā 10 gadus bija nepārtraukti augušas. Turklāt kopš pērnā gada izskaņas daļa iedzīvotāju nozīmīgi izjūt procentu likmju kāpuma ietekmi. Ar lielu ticamību var teikt, ka nākamgad šī grūtību kalna virsotne būs pārvarēta.

1,050 skatījumi




Video

Cik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?

22/07/2026

Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...

Lasīt tālāk
Video

Trīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?

21/07/2026

Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...

Lasīt tālāk
Video

Krāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem

17/07/2026

Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...

Lasīt tālāk
Video

Trīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē

15/07/2026

Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...

Lasīt tālāk
Video

Mantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?

15/07/2026

Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...

Lasīt tālāk
Video

Ceļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi

10/07/2026

Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes

10/07/2026

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes

09/07/2026

Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....

Lasīt tālāk
Video

Svinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem

09/07/2026

Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”

29/06/2026

Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...

Lasīt tālāk