• Tweet

Latvijas Mūzikas padome atbalsta un pievienojas masu medijos un valsts budžeta sagatavošanas procesā aktualizētajam jautājumam par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas finansējuma nodrošināšanu un Latvijas akadēmiskās mūzikas kolektīvu mūziķu atalgojuma celšanu 2024.gadā. Ieguldījums mūzikas nozarē atspoguļojas ne tikai kultūrā, bet arī Latvijas ekonomikā. Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas valsts pētījumu programmas ietvaros konstatēts, ka katrs ieguldītais 1 EUR kultūrā ne tikai atpelna sevi, bet arī papildus pievieno Latvijas ekonomikai 1,53 EUR.

Latvijas mūziķu talants un izcilība ir viens no mūsu nācijas lielākajiem sasniegumiem gan mūsu mājās, gan starptautiski. Mūzika ir devusi neatsveramu ieguldījumu nacionālās identitātes veidošanā gan izšķirošos Latvijas vēstures brīžos, gan mūsdienās. Tomēr šobrīd, nespējot starptautiski un pat Baltijas valstu līmenī konkurēt ar finansējumu mūziķu izglītības, atalgojuma un darba apstākļiem, mūzikas nozare atrodas kritiska brīža priekšā.

Palielinoties sabiedriskā un privātā sektora atalgojumam Latvijā, inflācija rada papildu ekonomisko spiedienu uz visiem iedzīvotājiem. Šis spiediens ir īpaši jūtams mūziķu vidū, kuri joprojām saņem nepietiekamu atalgojumu, salīdzinot ar vispārējo atalgojuma līmeni valstī un nozares profesionāļu atalgojumu citās valstīs. Latvijas Mūzikas padomes ieskatā ļoti bīstama ir pieaugošā tendence, ka mūziķi, kuru sagatavošanā tiek ieguldīti lieli resursi, pieņem apzinātus lēmumus pārtraukt darbu profesijā vai turpināt savas mūziķu karjeras citās valstīs atalgojuma dēļ.

Latvijas Mūzikas padome pilnībā izprot un atbalsta 2024.gadam izvirzītās kopējās valdības prioritātes (drošība, veselība, izglītība). Bet, ņemot vērā šogad budžeta veidošanas procesā sadalītā finansējuma apjomu 783 miljoni EUR, uzskatām, ka mūzikas izglītības un mūziķu atalgojumam iezīmētais apjoms šobrīd ir neproporcionāli mazs. Šis jautājums ir nekavējoties un pilnā apjomā jārisina 2024. gada valsts budžeta ietvaros.