Lembergs komentē tiesas lēmumu: Arī tiesneši vēlas kāpt pa karjeras kāpnēm

Otrās instances tiesas nolēmums man nebija pārsteigums, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja politiķis Aivars Lembergs.
“Man ar advokātu bija strīds. Viņš uzskatīja, ka nebūs notiesājošs spriedums. Es atbildēju, ka nav tāda Rīgas apgabaltiesas tiesneša, kurš varētu mani attaisnot pilnībā. Ikvienam tiesnesim ir ģimene, daudziem gaidāma pensija, citi vēlas kāpt pa karjeras kāpnēm. Piemērs – tiesnesis digitālās TV lietā tagad ir ģenerālprokurors. Viņš pirmās instances tiesā pasludināja notiesājošu spriedumu. Arī otrās instances tiesa pasludināja notiesājošu spriedumu, bet Augstākā tiesa to atcēla. Jautājums, vai tiesnese Irīna Jansone, kura pasludināja notiesājošu spiedumu manā krimināllietā pirmajā instancē, būtu kļuvusi par Apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju un pēc tam par Augstākās tiesas tiesnesi, senatori, ja būtu man pasludinājusi attaisnojošu spriedumu? Es neloloju ilūzijas,” komentēja Lembergs.
Vienlaikus viņš atzina, ka viņu pārsteidza tiesas nolasītais lēmums par tās mantas konfiskāciju, kura atrodas ārzemēs: “Lēmums par mantas arestu pieņemts ir Latvijā, un tas nav legalizēts attiecīgajā ārvalstī. Nav bijis tiesiskās palīdzības lūgums, un attiecīgā valsts nav akceptējusi šādu arestu.”
Viņš norādīja, ka atbilstoši Kriminālprocesa likumam nevar konfiscēt nearestētu mantu. Latvijas jurisdikcija beidzas pie Latvijas robežas. “Angļu jurisdikcija beidzas pie Anglijas robežām. Tas taču ir elementāri. Bez tam tiesa lēmusi, ka valsts konfiscē akcijas ar komata zīmi 33,33 akcijas. Akcijas vienmēr ir vesels skaitlis. Tiesas nolēmums izbrīna tāpēc, ka apelācijas sūdzībās jau bija pamatots, kādēļ tā nedrīkst lemt,” piebilda Lembergs.
“Protams. Advokāti, rakstot apelācijas sūdzību, arī tiesu debašu runā otrajā instancē jau precīzi izanalizēja visus aspektus, kuri kalpo par pamatu notiesājoša sprieduma atcelšanai. Vienkāršākais piemērs: atbilstoši mūsu judikatūrai un Eiropas tiesu praksei, tiesas procesā jau pirmajā instancē obligāti ir jāpieaicina aizskartās mantas pārstāvji. Šajā procesā virkne aizskartās mantas pārstāvju netika uzaicināti. Arī digitālās TV lietā aizskartās mantas īpašnieki nebija uzaicināti uz tiesu. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ Augstākā tiesa atcēla notiesājošo spriedumu,” sacīja politiķis.
Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance Lembergu atzina par vainīgu virknē apsūdzību, bet par gadu samazināja cietumsodu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk