• Tweet

Būtiski, lai jaunās valdības veidošanas process nekavētu valstij un uzņēmējdarbībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Tikšanās laikā ar Cilvēkkapitāla attīstības padomi un Veselības ministri, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) izcēla prioritāros pasākumus labklājības un ekonomikas jomās. Ar cilvēkkapitāla attīstību saistītie priekšlikumi iepriekš apspriesti gan ministriju veidotās darba grupās, gan atzinumu un iebildumu formā iesniegti Tiesību aktu portālā pie attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs: “Darbaspēka pieejamība (mērķēti pasākumi to piesaistei), tā atbilstoša kvalifikācija un produktivitāti veicinoša darba vide ir pamats Latvijas konkurētspējas veicināšanai. Tas palīdzēs veicināt uzņēmumu eksportspēju, paaugstināt produktivitāti un piesaistīt investīcijas. Diemžēl jaunās valdības veidošanas process ir atstājis uz pauzes Latvijas ekonomikas uzrāvienam tik nepieciešamo lēmumu pieņemšanu. Ir svarīgi atdalīt politiskos procesus no valsts stratēģiskajiem attīstības procesiem un nodrošināt uzsākto politiku plānošanās pēctecību. Cilvēkkapitāla attīstības veicināšanai nepieciešamas steidzamas izmaiņas gan izglītības un veselības, gan labklājības un ekonomikas jomās, tāpēc uzskatām par savu pienākumu skaļi paust darba devēju prioritātes, lai risinātu cilvēkkapitāla pieejamības jautājumus Latvijā.”

LDDK PRIORITĀTES CILVĒKKAPITĀLA ATTĪSTĪBAI LABKLĀJĪBAS JOMĀ

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš. Pašreizējais slimības lapu apmaksas regulējums ne tikai rada papildus finansiālo slogu darba devējam darbinieka prombūtnes dēļ, bet arī rada izmaksas darbinieku apmaksai, kuri aizvieto uz slimības lapas esošo darbinieku. Kopumā Latvijā gadā slimības naudās izmaksā 350 milj. eiro (darba devējs apmaksā astoņas dienas), Igaunijā – 260 milj. eiro (darba devējs apmaksā četras dienas) un Lietuvā  - 70 milj. eiro (darba devējs apmaksā divas dienas). Latvijā vidēji viena slimojoša strādājošā aizvietošanai gadā nepieciešami 370 eiro, salīdzinājuma Lietuvā – tikai 40 eiro. Minēto iemeslu dēļ LDDK atbalsta Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par darba devēju apmaksātu slimības lapu reformu Latvijā, pielīdzinot to Igaunijas risinājumam – pirmās trīs darba dienas neapmaksā ne darba devējs, ne valsts, no ceturtās līdz astotajai – apmaksā darba devējs un no devītās darbnespējas dienas pabalstu apmaksā valsts.

Tāpat LDDK jau iepriekš ir rosinājuši Darba likuma grozījumus, kas veicinātu cilvēkkapitāla attīstību: nepilnais – summētais darba laiks (virknei darba devēju, piemēram, lauksaimniecības, būvniecības u.c. nozarēs, jo objektīvi nav iespējams noteikt, cik stundas darbinieks tiks nodarbināts; virsstundu apmaksa no 100% uz 50% visās tautsaimniecības nozarēs; dīkstāves regulējums (īstermiņa saimnieciskās darbības apturēšanas rezultātā nav iespējams elastīgi saglabāt nodarbinātību uzņēmumā, un darba devēji ir spiesti atlaist darbiniekus, nosakot dīkstāves apmaksas apmēru 70% apmērā no darba samaksas.

LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam. LDDK konceptuāli atbalsta minimālās algas attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā, izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā.

LDDK PRIORITĀTES CILVĒKKAPITĀLA ATTĪSTĪBAI EKONOMIKAS JOMĀ

LDDK uzskata, ka būtu nepieciešams īstenot pārdomātu imigrācijas politiku, vienlaikus nodrošinot ātru un vienkāršu trešo valstu darbaspēka pieejamību Latvijas uzņēmumu vajadzībām un kontrolējot drošības riskus. Pašlaik vērojama disonanse imigrācijas regulējumā. No vienas puses tas nosaka nevienlīdzīgus apstākļus latviešiem un trešo valstu pilsoņiem – trešo valstu pilsoņiem ir jāmaksā vidējais atalgojums valstī, kamēr Latvijas pilsoņiem var maksāt pēc darba devēja ieskatiem. No otras puses MK noteikumi pie Imigrācijas likuma 9.panta rada ilūziju par to, ka tiek risināts augstas pievienotās vērtības speciālistu trūkums, taču vidējā alga Latvijā neveicina MK noteikumos minēto speciālistu piesisti, vienlaicīgi ierobežojot iespēju piesaistīt darbiniekus nozarēs, kur pēc Ekonomikas ministrijas datiem ir vislielākais iztrūkums. Statistika liecina, ka 2030. gadā vislielākie iztrūkumi būs būvniecībā, celtniecībā (3177), datorsistēmas un datortīkli (2977), Izglītība un zinātne (2861).LDDK rosina ieviest atvieglotu īstermiņa nodarbināšanas režīmu, lai nozares, kur nepieciešami īstermiņa darbinieki (ēdināšanā, pasākumu nozarē, lauksaimniecībā u.tml.), varētu operatīvi darbiniekus pieņemt darbā, pārtraukt īstermiņa darba attiecības, turklāt samaksāt nodokļus bez vispārējās birokrātijas.

Visbeidzot, LDDK ieskatā ir nepieciešams konsolidēt valsts institūciju analītisko un darba tirgus prognozēšanas funkciju, papildināt ar kvalitatīvām darba tirgus prognozēm. Balstoties analīzē un Nozaru ekspertu padomju rekomendācijās, būtu iespējams sekmīgi un efektīvi plānot vienotu uzņemšanu visos izglītības veidos (sākotnējā profesionālā izglītība, augstākā, pieaugušo, darba meklētāju).

Ministriju pārstāvji un LDDK ir vienisprātis – pozitīvi, ka 2023. gada 15. augusta Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam” izstrādes virzību ir iekļauta Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva par augstākās izglītības mācību maksas apmaksu darbiniekiem neapliekot to ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.