• Tweet

No jaunā mācību gada skolu ēdināšanas uzņēmumiem jāievēro jaunie valdības noteikumi jeb ierobežojumi, ko drīkst, ko nedrīkst un kādus pārtikas produktus skolēniem piedāvāt tikai retumis.

Veselības ministrija, kas izstrādāja šos noteikumus, apņēmusies analizēt situāciju skolās, taču tikai tad, kad būs saņēmusi informāciju par pārbaudēm no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), kam jauno normu ieviešana jākontrolē. PVD norāda, ka notiks plānveida pārbaudes, kuru laikā vērtēs arī ēdiena atbilstību jaunajiem noteikumiem.

Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijā Neatkarīgajai atklāj, ka «ir saņemti signāli, ka ne visi skolu ēdināšanas uzņēmumi rīkojas atbilstoši noteikumiem», taču skolas gads tikko kā sācies un nepieciešams laiks, lai vispusīgi izvērtētu – vai tiešām skolēni tagad ēd veselīgāk?

Ierobežojumi būtiski

No šā mācību gada skolu ēdināšanas uzņēmumiem jāievēro jaunās skolēnu ēdināšanas normas, kuras paredz virkni ierobežojumu, piemēram, cīsiņi vai sardeles drīkst būt skolu ēdienkartē ne biežāk kā reizi divās nedēļās un tajos jābūt vismaz 70 procentiem gaļas, kā arī tie nedrīkst saturēt garšas pastiprinātājus (E620–E650) un krāsvielas.

Pusdienās nedrīkst būt arī frī kartupeļi, rūpnieciski ražoti pelmeņi, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņi, burgeri, konservi, majonēze, kečups. Nedrīkst lietot margarīnu, izņemot to, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus, arī buljona un zupu koncentrātus, sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras (pusfabrikātus).

Daudz neskaidrību

Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas vadītāja Silvija Miniča atzīst: vēl ir daudz neskaidrību, kā jaunos noteikumus realizēt dzīvē, tāpēc asociācija lūgs tikšanos ar Veselības ministriju un Pārtikas un veterināro dienestu. «Jāteic, ka jaunais mācību gads tikai sācies, arī mēs neesam paspējuši vēl apkopot informāciju, taču jautājumu ir ļoti daudz – atklājas pretrunas, daudzi nesaprot jaunās prasības. Būtībā jāmaina skolu ēdināšanas sortiments, ja vēlas izpildīt visas prasības. Uzņēmumi, kuri konsultējas, jaunās normas vēlas ievērot,» saka S. Miniča.

Uzņēmumi atklājuši, ka jaunajos noteikumos ir pretrunas, piemēram, kādu produktu vai tā sastāvdaļu kulinārijā izmantot nedrīkst, bet konditorijā drīkst. S. Miniča teic: daudz jautājumu ir par margarīna lietošanu, desām, cīsiņiem, kūpinājumiem. Arī putukrējumu. Runājot par cīsiņiem, asociācijas vadība atzīst: būtībā tirgū ir tikai divu veidu cīsiņi, kuri atbilst jaunajiem noteikumiem, vieni no tiem Rēzeknes gaļas kombināta ražotie, kuri piedāvā arī normām atbilstošu desu. Tomēr problēma neesot tikai nelielā izvēle, bet arī tas, ka šādi – veselīgāki – cīsiņi arī maksā vairāk. «Ja ēdinātājam jāiekļaujas 80, 90 santīmos vai latā, ir jākalkulē katrs santīms. Traģiski būtu, ja ēdinātāji sāktu piedāvāt bērniem pusdienās tikai zupu un maizi,» saka S. Miniča.

Atnāk ar savu burgeru

Vēl kāds novērojums. Bērni skolā vēlas ēst tādu ēdienu, kādu pieraduši mājās. Ēdinātājam ir jāizpilda gan valdības noteikumi, gan jāiekļaujas cenā, ko vecāki var samaksāt, gan jāpagatavo tā, lai bērniem garšotu. Bet bērni, kuri mājās ēd sālītu ēdienu, kečupu, pasaka – tas nav garšīgi, es neēdīšu. Atsevišķās skolās ir noteikumi, ka bērns drīkst paņemt pusdienas no mājām un skolā lūgt uzsildīt, taču bērni aizskrien uz tuvāko kafejnīcu, nopērk kolu, čīzburgeru un lūdz skolā to uzsildīt. S. Miniča uzskata, ka noteikumi darbosies tikai tad, ja ģimenēs mainīsies attieksme pret ēdienu.

Latvijas Diētas ārstu asociācija kopā ar ēdināšanas uzņēmumu Baltic Restaurants Latvia veica aptauju – ko bērni ēd mājās? Atklājās, ka tie, protams, ir arī cīsiņi vai sardeles, frī kartupeļi un kečups. Lielākā daļa gan ne biežāk kā reizi nedēļā vai retāk. Mājās ģimenes lieto arī sausos buljonus vai zupas koncentrātus (53 procenti). Lielākā daļa aptaujāto vecāku jeb 90 procenti pieber sāli bērnu ēdienam, bet mazāk nekā pieaugušajiem.

Avots: nra.lv /Inga Paparde