• Tweet

Kremļa stratēģiskie plāni Baltijā ir nepieļaut mūsu enerģētisko neatkarību, to atklāja “Re:Baltica” rokās nonākušie Kremļa dokumenti, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Baltijas valstis plāno 2025. gadā atslēgties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkla. Lai to izdarītu, ir jāpārbūvē sistēma. Pēdējais no darbiem – katrai valstij jāuzstāda lieljaudas baterijas. “Augstsprieguma tīkla” rīkotajā iepirkumā piedāvājumu iesniedzis tikai viens uzņēmums, par divkārt lielāku cenu nekā paredzēts. Šonedēļ uzņēmums iepirkumu pārtraucis.

Baltijas valstu elektrotīkli ir savienoti ar Krieviju un Baltkrieviju. Tie darbojas vienotā frekvencē un tos kontrolē Maskava. Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai eksistē plāns Baltijas enerģētisko salu savienot ar Eiropu un atslēgties no padomju mantojuma – “BRELL” tīkla.

Ir uzbūvēti savienojumi ar Poliju, Zviedriju un Somiju. Lai sagatavotu Baltijas tīklus, piešķirti Eiropas Savienības līdzekļi. 2018.gadā Baltijas līderi un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers parakstīja vienošanos, ka atslēgšanās no Krievijas un pievienošanās Eiropas tīklam notiks 2025. gada beigās.

Līdz tam trīs valstīm jāizpilda vairāki mājasdarbi. Latvijā to īstenos valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls”. Starp valstīm esošo savienojumu stiprināšana jau pabeigta. Pagājušā gada oktobrī uzņēmums parakstīja līgumu par trīs sinhrono kompensatoru piegādi. Vēl jāiegādājas lieljaudas baterijas. Tās uzkrās enerģiju, kad tīklā tās būs pārāk daudz, un dažu sekunžu laikā varēs kompensēt trūkstošo, kad enerģijas būs pārāk maz. Bateriju jauda būtu 160 megavatstundas.

Pagājušā gada jūlijā “Augstsprieguma tīkls” izsludināja iepirkumu. Paredzēja, ka baterijas iegādāsies par aptuveni 59 miljoniem eiro. Pretendentu aktivitāte nebija liela, iepirkumu pagarināja. Martā pieteikumu pieņemšana noslēdzās.

Savu piedāvājumu “Augstsprieguma tīkla” daudzmiljonu iepirkumā iesniedza tikai viens uzņēmums. Tas piedāvā baterijas piegādāt par divreiz augstāku cenu nekā “Augstsprieguma tīkls” plānoja. Tā ir trīs reizes lielāka summa nekā Latvijai pieejams no Eiropas Savienības.

“Mēs esam ļoti rūpīgi vērtējuši prasības uz šo konkursu. Mūsu vēlme ir, lai startētu vairāki piegādātāji, jo mūsu interesēs ir iegūt gan kvalitatīvāko produktu, gan zemāko cenu. Diemžēl mēs esam sarūgtināti, ka pirmajā reizē tika iesniegts tikai viens piedāvājums. Mēs skatāmies uz visu risinājumu kopumu, domājot gan par līdzfinansējumu, gan par saviem resursiem. Šobrīd šie konkrētie skaitļi nav iekļauti tarifa projektā,” sacīja “Augstsprieguma tīkla” valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Kā norāda “Augstsprieguma tīkla” valdes loceklis Arnis Daugulis, šobrīd tiek vērtēts šis viens pieteikums. “Kamēr notiek vērtēšanas process un komisija strādā, tikmēr es atturētos no tālāk komentāriem,” saka Daugulis.

Dažas dienas pēc šīm intervijām, 2. maijā, “Augstsprieguma tīkls” iepirkumu pārtrauca. Vienīgo piedāvājumu konkursā bija iesniedzis uzņēmums “Fluence Energy GmbH”. Tas piedāvāja baterijas piegādāt un uzstādīt par 113 miljoniem eiro.

“Fluence Energy” ir ASV enerģētikas kompānijas “AES Corporation” un Vācijas tehnoloģiju giganta “Siemens” kopuzņēmums. Tas izvēlēts par uzvarētāju līdzīgā bateriju konkursā Lietuvā.

Vaicāts, vai nav tā, ka šī specifikācija ir nokopēta no Lietuvas, ņemot vērā to, ka tā ir jauna tehnoloģija, ar ko līdz šim neesam strādājuši? Daugulis “Nekā personīga” atbildēja: “Nē, mēs nekopējam specifikācijas, katrs gadījums ir individuāls un inženieri katrā gadījumā vērtē šīs specifikācijas un to, kas ir rakstāms prasībās.”

Prezentācijā, kas publicēta mēnesi pirms iepirkuma izsludināšanas, projekta vizualizācijai izmantoti “Fluence Energy” attēli. “Augstsprieguma tīkls” noliedz, ka iepirkuma noteikumu izstrādē ietekmējies no šī uzņēmuma.

Kā Latvijā pirmo lieljaudas bateriju iepirkums tas nozarē izraisījis lielu interesei.

“Latvenergo” valdes loceklis Kaspars Cikmačs pauž: “Cik es lasīju konkrēto iepirkumu – mēs gan izlēmām tajā nepiedalīties, jo tur jābūt ražotājam – tur redzams, ka tur ir gan uzturēšanas pakalpojums, gan apmācības, gan visas atļaujas, instalēšana, pat rezerves daļas nākamajiem pieciem gadiem.”

Lieljaudas bateriju sistēmu tirgus eksperts Dāvis Mediņš pētījis lieljaudas bateriju tirgu, strādājot gan Latvijā, gan ārpus tās. Viņa uzmanību iepirkums piesaistīja tādēļ, ka no vairākiem bateriju ražotāju pārstāvjiem uzzinājis, ka tie Latvijas konkursā piedalīties negrasās. Iemesls – tehniskie nosacījumi.

“Mazliet iedziļinoties tajā kaimiņu “Litgrid” projektā, AST projekts izskatījās kā “copy-paste” materiāls. Es pieļauju, ka bija varbūt vēlme ieekonomēt laiku, tā kā šis projekts jau tā ir novēlots,” saka Mediņš.

Iepirkuma dokumentos norādīts, ka “Fluence Energy” lielu daļu darbu bija paredzējis atvēlēt četriem apakšuzņēmējiem, katram pa 20%. Tie visi ir Latvijas uzņēmumi – “Latvijas Energoceltnieks”, “EnergoPro”, “K2 Projekts” un “Reck”.

Par to, vai konkursā iesniegtā cena ir adekvāta, ekspertu domas dalās. Vieni apgalvo, ka no cita piegādātāja produktu varētu saņemt lētāk. Citi norāda uz to, ka visā tirgū vērojams bateriju sadārdzinājums.

Cikmačs norāda: “Mēs novērojam vairāk nekā desmit gadus strauju litija jonu bateriju cenu krišanos līdz pēdējam gadam. Pēdējais gads bija pirmais, kad līmenis pakāpās nedaudz uz augšu. Jautājums, vai tas ir īstermiņa vai tas būs ilgtermiņa.”

“Šī kompānija, kas ir uzvarējusi Lietuvā, viņi izmanto ārpakalpojuma baterijas, kas ir labas – CATL baterijas ir top1 ražotājs pasaulē, par šo man nav nekādu šaubu, ka tur viss strādās. Daudzi skaļi brendi jeb populāri ražotāji paši neko neražo, viņi pērk šīs iekārtas kā “white label”. No manas pieredzes ir bijuši vairāki projekti, kur pieprasīti izcenojumi no dažādiem ražotājiem, kur tu zini, kurš izmanto kādas šūnas, tās cenas atšķirības dažreiz bija pat 62% par to pašu produktu,” saka Mediņš.

Savukārt Daugulis norāda: “Ir lieljaudas baterija, mūsu gadījumā tās ir divas. Tās ir sarežģītas iekārtas, ar kurām mēs līdz šim neesam strādājuši. Rezultātā mums ne tikai ir jānopērk baterija, bet tā ir jāuzstāda tur, kur ir paredzēts, tā ir jāieslēdz tīklā, tā ir jāaprīko ar monitoringa un vadības sistēmām.”

Pašiem pirkt baterijas ir tikai viens no iespējamajiem risinājumiem. Otrs būtu enerģijas uzkrāšanas un frekvences līdzsvarošanas pakalpojumu pirkt no tirgus spēlētājiem. Tie pirktu baterijas, bet “Augstsprieguma tīkls” maksātu tikai par to apjomu, ko izmantotu.

Valsts un pašvaldības drīkst nodarboties ar komercdarbību tad, ja tirgus pats to nenodrošina, taču vaicāts, vai, viņaprāt, šobrīd tirgum ir iespējas nodrošināt šāda mēroga un vēriena projektu, “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens atbild: “Precīzi. “Enefit” grupa arī ir paredzējusi investīcijas šādu liela mēroga uzkrājošo bateriju tehnoloģiju projektos, bet viennozīmīgi, ka mēs šobrīd šādas investīcijas neveiksim tādēļ, ka šobrīd nav ne skaidri spēles noteikumi, tirgus regulējums, kā pēc tam mums būs iespējams šādu pakalpojumu sniegt pārvades sistēmas operatoram. Protams, ka no biznesa puses skatoties, tas būtu diezgan liels neprāts mums iesaistīties šādā komercdarbības virzienā.”

Savukārt Cikmačs pauž: “Arī “Latvenergo” ir gatavs piedāvāt šādu pakalpojumu nākotnē, un mēs plānojam piedāvāt arī šos specifiskos frekvences pakalpojumus. Kā mēs zinām AST kopā ar Ministru kabinetu nolēmuši īstermiņā šo sarežģīto pakalpojumu izdarīt pašiem, un vēlāk to nodot plašāk tirgū.”

“Augstsprieguma tīkls” 2021. gadā Ministru kabinetam lūdza atļauju pirkt baterijas. Tas bija jādara, jo Eiropas Enerģētikas direktīva ļauj sistēmas operatoriem tās uzstādīt tikai tad, ja privātais tirgus to nespēj izdarīt. “Augstsprieguma tīkls” to pamatoja ar tirgus izpēti, kurā secināja, ka neviens no energouzņēmumiem līdz 2025. gadam neplāno pirkt vajadzīgās lieljaudas iekārtas. “Enefit” gan uzsver: ja valsts uzņēmums definētu, kas vajadzīgs un par kādu summu no privātajiem šo pakalpojumu pirks, energouzņēmumi šādas baterijas jau būtu uzstādījuši.

“Manā skatījumā primārais, kas ir nepieciešams, ir izstrādāt vēljoprojām tirgus regulējumu, lai būtu iespējams tirgus dalībniekiem iesaistīties šajā komercdarbības virzienā un netērēt tam sistēmas operatora un Eiropas fondu finansējumu. Tajā pat laikā, skatoties uz šī brīža reālo situāciju un to, ka ir diezgan daudz laika pagājis, protams, ir jārēķinās ir pamatoti riski, kas var realizēties, ja šis process netiks virzīts tālāk. Šinī mirklī mēģināt virzīt citus risinājumus, iespējams, ir jau novēloti,” sacīja “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

“Augstsprieguma tīkla” aprēķini liecina, ka bateriju iegāde tarifu palielinās par 15 līdz 36%. Pagaidām nav zināms, kad “Augstsprieguma tīkls” izsludinās jaunu iepirkumu pārtrauktā vietā. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija, tā šonedēļ intervijai nepiekrita un arī rakstiski atbildēja tikai to, ka iepirkumu nevar komentēt.