• Tweet

Lai veicinātu sarežģītu un liela mēroga noziegumu atklāšanu, valdība laiku pa laikam izmaksā prēmijas izmeklētājiem, kas līdzvērtīgas gandrīz viņu gada algai. Tomēr TV3 raidījums “Nekā personīga” uzzināja, ka vienā gadījumā ar 14 000 eiro prēmēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieks, kaut viņam iespaidīgā nauda nemaz nepienācās.

Kad raidījums centās noskaidrot, kuras amatpersonas atbildīgas par šo, VID no raidījuma informāciju slēpa.

2021. gada rudenī Krišjāņa Kariņa (JV) valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem VID piešķīra turpat 32 000 eiro (31 423 eiro) prēmijām Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem.

VID vēlējās apbalvot četrus izmeklētājus, kuri atklājuši liela mēroga finanšu noziegumus. Vislielāko prēmiju saņēma VID NMPP Izmeklēšanas reģionālās daļas Kurzemes izmeklēšanas nodaļas vecākais izmeklētājs Mārtiņš Saule – 14 210 eiro.

Portāls “jauns.lv” rakstīja, ka prēmija piešķirta par tā dēvēto Dinaz lietu. VID izmeklētāji atklāja lielu organizētās noziedzības grupējumu, kas darbojies degvielas tranzīta un tirdzniecības jomā. Publiski izskanēja, ka shēmu rezultātā grupējums izvairījies no akcīzes nodokļa gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Lietu 2014.gadā sāka izmeklētāja Karina Plaude, kura šobrīd VID vairs nestrādā.

“Tā bija īpaši sarežģīta lieta. Tā bija liela starptautiska shēma. Par kuru Polijā jau personām tika celtas apsūdzības. Interesējās arī Itālijas finanšu izmeklēšanas iestāde. Tā bija saistīta ar liela apjoma degvielu. Un es izmeklēšanu veicu no 2014.līdz 2019.gadam…Naudas atmazgāšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas,” stāsta bijusī VID NMPP izmeklētāja Karina Plaude.

Vaicāta, cik daudz naudas līdz ar to neienāca valsts budžetā, viņa atbild: “Es tagad nepateikšu. Noteikti kriminālprocesa ierosinājumā tā summa ir identificēta. Tie, manuprāt, bija vairāk nekā 10 miljoni.”

Bijusī izmeklētāja stāsta, ka kratīšanās pie iesaistītājām personām izņemtas lielas naudas summas ap diviem miljoniem dažādās valūtās (1 492 481 EUR, 68 417 USD, 1 454 720 PLN) . 2018.gadā tiesa šo naudu atzinusi par noziedzīgi iegūtu un tā ieskaitīta valsts budžetā. Par to varētu prēmēt, jo VID noteikumi paredz piešķirt prēmijas, ja valsts labā atgūti vairāk nekā miljons eiro.

2021.gadā prēmijas par šo darbu tika piešķirtas, taču izmeklētājas Plaudes vietā nopelni pierakstīti citam cilvēkam. Prēmēšanas dokumentos teikts, ka VID izmeklētāja Mārtiņa Saules profesionalitāte esot sekmējusi, ka atklāts starptautiska mēroga noziegums, kas pabeigts Polijā. Tieši Saules rīcības rezultātā valsts budžetā esot atgūti finanšu līdzekļi nepilnu divu miljonu apmērā.

“Lietā kratīšanu laikā tika izņemti skaidrā naudā apmēram 2 miljoni eiro, (ja mēs pārvēršam visas valūtas, kas tika atrastas pie personām). Faktiski viss darbs pirmo laiku tika vērsts uz to, lai šo te naudu atzītu par noziedzīgi atgūtu un ieskaitītu budžetā, tādējādi kaut nedaudz budžetam atgrieztu to, kas faktiski (zaudējumu veidā) ir nodarīts budžetam, nenomaksājot nodokļus. Tas bija gana sarežģīts process, arī tiesa notika gana ilgi, ar visām iesaistītajām personām. Viņu advokātiem. Es un prokurors bijām tiesas zālē vieni pret visiem šiem cilvēkiem. Gana sarežģīti tas bija. Jo tāda shēma līdz tam Latvijā nebija vēl īstenota. Un daudziem bija pārsteigums, ka kaut ko tādu ir izdevies atšķetināt,” stāsta Plaude.

Vaicāta, vai tikusi prēmēta par šo darbu, viņa atbild: “Nē. Netiku.”

Bijušais finanšu ministrs, Saeimas deputāts Jānis Reirs pauda: “Tā bija iespēja parādīt tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, ka, ja tiek veiktas darbības un glābti lieli līdzekļi, tad arī valsts prēmēs šos cilvēkus. Summas bija lielas un iespaidīgas.”

Uz dokumentiem par VID prēmijām 2021.gadā savu parakstu lika arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš stāsta, ka balstījies uz VID ziņojumu, ko parakstīja arī VID vadība. To, ka lielākā prēmija izmaksāta izmeklētājam, kas to nebija pelnījis, Reirs uzzināja vairākus mēnešus vēlāk.

“Es prezumēju, ka iesniegtie dokumenti par šīm prēmijām pilnībā atbilda labai pārvaldībai. Un tika izskatīti VID, kā rezultātā tie tālāk tika virzīti uz Ministru kabinetu. Bet pēc sūdzībām izrādās ir bijušas problēmas,” norāda Reirs.

Prokuratūra notikušajā saskatīja krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Iestādes preses dienestā raidījumam “Nekā personīga” sacīja, ka prokuratūra uzsāka aktīvu darbību likuma pārkāpuma konstatēšanā un valstij nodarīto zaudējumu atgūšanā.

Pērn martā disciplināro izmeklēšanu sāka VID.

Izmeklēšanā konstatēja, ka ilggadējais Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš VID Materiālās stimulēšanas un prēmēšanas komisijai sniedzis nepatiesas ziņas. Viņš vadīja policiju arī laikā, kad patiesībā tika atgūta noziedzīgi iegūtā nauda, taču prēmēt par šiem nopelniem trīs gadus vēlāk aicināja citu savu darbinieku Sauli. Podiņš arī parakstīja VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei adresēto ziņojumu par prēmijām. NMPP direktoru VID Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija sodīja par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem, kādēļ valstij radies būtisks mantisks zaudējums. Podiņam piemēroja disciplinārsodu – 20% mēnešalgas samazināšanu uz vienu gadu.

Par amata pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu disciplināri sodīja arī viņa vietnieci Kristīni Prusaku-Brinkmani. Jo viņa bija akceptējusi, ka prēmēšanas motivācija neatbilst patiesībai. Prusakai – Brinkmanei piemēroja algas samazināšanu par 20 % uz vienu gadu.

Ar mazāku – 10 % algas samazinājumu sodīja arī trešo personu šai lietā NMPP Administratīvās vadības daļas vietnieci, kura nepārbaudīja abu amatpersonu doto informāciju.

Tālāko izmeklēšanu, vai notikušajā nav bijusi krāpšana vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, vajadzēja veikt VID Iekšējās drošības pārvaldei. Taču, tā kā to vada Aigars Prusaks, viņš ētisku iemeslu dēļ atteicās no lietas, kurā iesaistīta viņa bijusī dzīvesbiedre. Materiālus nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Pēc vairākus mēnešus ilgušās resoriskās pārbaudes KNAB atteica rosināt kriminālprocesu pret Kasparu Podiņu. Jo neesot pierādāms krāpšanas motīvs.

“KNAB resoriskās pārbaudes laikā guva apstiprinājumu tam, kad VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoram, parakstot ierosinājumu par vecākā izmeklētāja prēmēšanu, nebija nodoma maldināt komisiju, kas ir atbildīga par prēmēšanas jautājumiem. Tā kā pārvaldes direktora rīcībā nebija pazīmes krāpšanas, vai dienesta stāvokļa launprātīgas izmantošanas subjektīvajai pusei, tad KNAB pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Lēmums tika pieņemts šī gada 20.janvārī,” sacīja KNAB pārstāve Paula Vilsone.

Gan Podiņš, gan Prusaka-Brinkmane VID vairs nestrādā. Abi dienestu atstāja šā gada sākumā uz vienošanās pamata. VID interviju atteica un atbildes sniedza rakstiski. Par nepamatoti izmaksāto prēmiju esot bijušas vairākas disciplinārlietas. Divās no tām pieņemti lēmumi par sodiem. Sodītās personas tos apstrīdējušas tiesā.

VID izvērtējot arī 14 000 eiro atgūšanu no divām personām. VID neatklāj, no kurām.

Bijušais VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš norāda: “Protams, pārsūdzēju, jā. Jo uzskatu, ka tas ir nepamatoti. Tiesvedība vēl turpinās. Administratīvā tiesvedība vēl turpinās. Es tur konkrētus komentārus nevaru sniegt par šo informāciju.”

“Nekā personīga” jau pērn pieprasīja dokumentus par šo VID izmeklētāju prēmēšanu, taču valsts iestādes to slēpa. Kaut likums nosaka, ka ziņas par budžeta izlietošanu nevar būt slepenas, informāciju ne VID, ne Valsts kanceleja nesniedza.

Raidījums “Nekā personīga” pērnā septembrī vērsās Valsts kancelejā ar lūgumu iepazīties ar visu dokumentāciju par valdības piešķirtajām prēmijām VID Izmeklētājiem, taču saņēmām atteikumu. Valsts kanceleja neesot šo dokumentu sagatavotājs, bet to autors esot Finanšu ministrija, kas šai informācijai esot piešķīrusi ierobežotas pieejamības statusu.

Finanšu ministrija lūgumu pēc informācijas atklāšanas par valsts budžeta naudas izmaksāšanu, kas nevar būt nekāds noslēpums, pārsūtīja tālāk VID.

Bet VID Valsts kancelejai atrakstīja, ka materiālus par prēmijām VID izmeklētājiem žurnālistiem nedos. VID neatsaucās ne uz kādiem likumiem, ne tiesu praksi. Atbildē bija tikai viens teikums, ka kriminālprocesā iesaistīto personu un informācijas par procesa gaitu aizsardzība prevalē pār sabiedrības interesi saņemt informāciju.

VID šonedēļ raidījumam skaidroja, ka dokumentiem ierobežotās pieejamības statuss uzlikts, lai sargātu ziņas par to kriminālprocesu, saistībā ar kuru izmeklētājs prēmēts. Izmeklēšana šai lietā joprojām turpinoties. Vienlaikus tā VID noslēpa ziņas par savu darbinieku pārkāpumu – nepamatoto prēmijas izmaksāšanu. Lai arī ziņas par amatpersonu noziegumiem nevar būt noslēpums, ierobežotas pieejamības statuss šai informācijai nav noņemts arī šobrīd.

“Ja tā ir ierobežotas pieejamības informācija, tad man jāskatās, kādēļ šis grifs ir uzlikts. Ja tas ir noņemams, tad noņemams…Man jāprasa tam, kurš ir uzlicis to ierobežotas pieejamības informācija grifu. Tur ir sava procedūra, kādā tas notiek un vienmēr tam, kurš to uzliek, tam ir savs pamatojums.Tā kā es nevaru komentēt citu cilvēku rīcību,” pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Šonedēļ Finanšu ministrija nosūtīja vēstuli VID, kurā atkārtoti lūgs pārvērtēt ierobežotas pieejamības informācijas statusa pamatotību raidījuma pieprasītajiem dokumentiem.

“Es neesmu aizstāvis, ka visu vajadzētu noslepenot, bet ir jāklausās tā cilvēka argumentus, kurš ir pieņēmis lēmumu par to noslepenošanu,” saka finanšu ministrs.

VID bija iespēja izvērtēt, cik daudz no raidījuma pieprasītās informācijas ir sniedzama un minimizēt datus, kas skar tieši izmeklēšanas noslēpumu. Tomēr iestāde izvēlējās stratēģiju- materiālus vispār neizsniegt un tādējādi arī sanāk, ka tā piesedz savus darbiniekus, kuri ir atbildīgi par nepamatoto prēmēšanu. Jāpiebilst arī, ka izmeklēšana Dinaz lietā turpinās jau desmito gadu, ko grūti nosaukt par saprātīgu izmeklēšanas termiņu. Kriminālvajāšanai nodota tikai neliela šīs apjomīgas lietas daļa.